Vasilijs Kļevcovs
Vasīlijs Kļevcovs (1909. gada 12./25. februārī Rīgā, Krievijas impērijā – 1998. gada 28. februārī Novosibirskā, Krievijas Federācijā) – pazīstams kara lidotājs, aviācijas ģenerālmajors, Padomju Savienības Varonis.
Vasīlijs Kļevcovs ir viens no vistitulētākajiem Rīgā dzimušajiem lidotājiem — gan aviācijas ģenerālmajors, gan apbalvots ar tās valsts visaugstāko apbalvojumu, kuras bruņotajos spēkos dienējis.
Vasīlijs Kļevcovs ir dzimis 1909. gada 12. (pēc jaunā stila 25.) februārī Rīgā, strādnieka Iļjas Kļevcova ģimenē. Kad Vasīlijs vēl bijis bērns, viņa ģimene aizceļojusi no Latvijas uz Krieviju.Vasīlijs Kļevcovs absolvējis septiņgadīgo skolu, pēc tam – strādnieku arodskolu, strādājis Maskavas rūpnīcā “Kaučuk”.1928. gadā Kļevcovs tika iesaukts dienestā Sarkanajā armijā, 1929. gadā viņš absolvējis Ļeņingradas lidotāju kara teorētisko skolu, 1930. gadā – A. Mjasņikova Kačinskas 1. lidotāju kara skolu; 1932. gadā – 3. lidotāju kara skolas instruktoru kursus Orenburgā.
20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē Japāna bija izvērtusi agresīvo karu Ķīnā un okupējusi daļu Ķīnas teritorijas. Oficiāli Padomju Savienības armija nebija iesaistījusies šajā militārajā konfliktā, taču daži padomju lidotāji piedalījušies kaujās ķīniešu patriotu pusē. Tolaik Vasīlijs Kļevcovs bija ātrā bumbvedēja pilots; šie bumbvedēji piedalījušies karadarbībā gaisa eskadriļas sastāvā, kuru komandējis kapteinis (nākamais ģenerālpulkvedis) Fjodors Poliņins.
1938. gada janvārī padomju lidotāji, veicot pēkšņu uzlidojumu, sadedzinājuši 48 japāņu lidmašīnas Nankinas kara lidlaukā. 1938. gada februārī padomju lidotāji iznīcinājuši 40 ienaidnieka lidmašīnas kara lidlaukā Taivānas salā. Līdz šim lidlaukam viņi lidojuši vairāk nekā tūkstoš kilometrus. Atgriežoties nācās veikt papildu degvielas uzņemšanu citā aerodromā...
Vēlāk ģenerālpulkvedis Poliņins atcerējās:“Steidzoties iepildīt degvielu lidmašīnās, tehniķi lūdz neaizturēties – iespējams uzlidojums. Bet Vasja Kļevcovs stāv pie sava bumbvedēja un satriekti krata galvu.
– Vai kas ir noticis? – jautāju viņam.
– Kreisais motors izgājis no ierindas. Knapi spēju pāri jūras šaurumam pārlidot, - atbild viņš.
Un es iedomājos: kādam tad jābūt gribasspēkam un cik meistarīgi jāprot vadīt lidmašīnu, lai, vienam motoram darbojoties, pārvarēt tādu attālumu un nosēdināt sabojātu bumbvedēju uz nezināma lidlauka šauro joslu kalnos.”
Par varonību, kas izrādīta kaujās Ķīnā, kara lidotājs Vasīlijs Kļevcovs tika apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. Bet Padomju Savienības Varoņa goda nosaukums viņam tika piešķirts 1940. gada 7. aprīlī – par sekmīgu piedalīšanos Padomju-Somijas (jeb Ziemas) karā. Tā paša gada vasarā V. Kļevcovam tika piešķirta ģenerālmajora dienesta pakāpe. 1940.-1941. gadā viņš mācījās Gaisa kara inženieru akadēmijā, taču pabeigt to traucējis karš. Lielā Tēvijas kara laikā aviācijas ģenerālmajors Kļevcovs komandējis aviācijas divīziju. Par to, cik veiksmīgi komandējis, liecina fakts: viņš tika apbalvots ar dažiem kara ordeņiem.
Pēc Otrā pasaules kara biegām Vasīlijs Kļevcovs ilgus gadus dienējis par Gaisa spēku pavēlnieka vietnieku militārās sagatavošanas jautājumos Sibīrijas kara apgabalā. 1956. gadā viņš atstājis militāro dienestu.
Vasīlijs Kļevcovs ir miris 1998. gada 28. februārī Novosibirskā, apbedīts Novosibirskas Zajeļcovkas kapsētā. Patlaban Novosibirskā pie nama sienas, kurā dzīvojis Padomju Savienības Varonis Vasīlijs Kļevcovs, ir uzstādīta piemiņas plāksne.
Aleksandrs Gurins, Irēna Ase
