Vasilijs Ņekrasovs
Vasilijs Ņekrasovs (1893. g. 1. janvārī Rīgā, Krievijas impērijā – 1961. g. 26. janvārī Ohaio št., ASV) – ārsts, Latvijas armijas pulkvežleitnants.
Vasilijs Ņekrasovs ir studējis medicīnu Tērbatas (Tartu) Universitātē. 1916. gada maijā Tērbatā (patlaban – Tartu) viņš tika mobilizēts armijā; dienējis par vecāko ārstu gaisa kuģotāju bataljona rezerves ķīmiskajā rotā, no jūnija – 457. kājnieku pulka jaunākais ārsts. 1918. gada februārī V. Ņekrasovs komandēts 6. armijas štāba rīcībā. Viņa turpmākās dzīves gaitas Krievijā un Latvijā līdz 1924. gadam nav zināmas.
No 1924. gada 26. marta ārsts leitnants Ņekrasovs dienējis Latvijas armijā; viņš bijis Jātnieku pulka jaunākais ārsts.
Tanī paša gadā viņš nokārtojis gala pārbaudījumus Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. No 1925. gada – Daugavpils Kara slimnīcas jaunākais ordinators. 1926. gadā V. Ņekrasovam tika piešķirta ārsta virsleitnanta dienesta pakāpe, 1930. gadā – ārsta kapteiņa, 1940. gada maijā – ārsta pulkveža-leitnanta dienesta pakāpe. No 1929. gada viņš strādājis arī par slimnīcas rentgenologu; 1939. gada oktobrī iecelts par vecāko ordinatoru.
1940. gada augustā pulkvedis-leitnants Ņekrasovs piekomandēts Rīgas Kara slimnīcai. 1940. gada novembrī atvaļināts.
Vācu okupācijas laikā V. Ņekrasovs tika mobilizēts Latviešu leģionā; strādājis par ārstu iesaukšanas komisijā.
Otrā pasaules kara beigās viņš devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1951. gada dzīvojis trimdā ASV.
Vasilijs Ņekrasovs miris 1961. gada 26. janvārī Ohaio pavalstī (ASV).
Apbalvojumi: Latvijas V šķiras Atzinības Krusts.
1919. gadā Vasilijs Ņekrasovs precējies ar Mariju Meščersku (dzim. 1896. g.), adoptējis sievas dēlu Oļegu (dzim. 1916. g.).
P.S. Oļegs Ņekrasovs ir dzimis 1916. gada 4. janvārī Kokandā, Krievijas Turkestānā. Viņš absolvējis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļu. Bija krievu studentu korporācijas «Ruthenia» filistrs. 1944. gadā, Otrā pasaules kara beigu posmā, O. Ņekrasovs emigrējis no Latvijas, dzīvojis Austrālijā.
(Tekstu papildinājusi T. Feigmane)
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 4505.l.;
LVVA, 1492. f., 2. apr., 434.l.;
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 344. lpp.
Latviešu ārsti pasaulē. – Rīga, 1993.
