Nikolajs Skriņikovs

Nikolajs Skriņikovs (1875. g. 24. aprīlī Rīgā, Krievijas impērijā – 1955. g. 21. jūnijā VFR) – Krievu un Latvijas armiju pulkvedis, jurists.

Dzimis 1875. gada 24. aprīlī Rīgā apakšpulkveža ģimenē. 1892 bei­dzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā, 1896. g. - Pēterburgas universitates Juridisko fa­kultāti.

1896. g. kā brīvprātīgais iestājies armijā 178. rezerves pulkā, un tūlīt pēc tam – Maskavas junkurskolā (beidzis 1897. g.; podporučiks); dienējis 178. kājnieku pulkā. Poručiks (1901), štābskapteinis (1902), kapteinis (1904), apakš­pulkvedus (1907), pulkvedis (1910).

– Turkestānas kara apgabāla tiesās. No 1906. g. Vilnas kara apgabaka prokurora palīgs, no 1907. g. kara izmeklētājs. 1913. g. pārcelts uz Galeno tiesu pārvaldi. 1917. g. iecelts par Daugavpils kara apgabala apgabaltiesas prokuroru. 1918. g.  maijā atvaļināts.

1918.g. jūlijā mobilizēts Sarkanā armijā; Vitebskas guberņas kara komisariāta Juridiskās komisijas loceklis. 1921. g. iecelts par Valsts kontroles Kara nodaļas kontrolieri, bet jūnijā atvaļināts.

1922. gada oktobrī atgriezies Latvijā.

No 1922. g. 1. novembra dienējis Latvijas armijā (pulkvedis); Kara tiesu pārvāldes II nodaļas darbvedis. 1923. g. oktobrī atvaļināts. Bijis Jelgavas apgabaltiesas tiesnesis, vēlāk Jēkabpils apgabaltiesas tiesnesis. 1927. g. ieskaitīts Kara tiesu pārvāldē, Kara virstiesas loceklis. 1935. g. aprīlī atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Dzīvojis Rīgā.

1944. g. devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Dzīvojis Augsburgā.

Nikolajs Skriņikovs ir miris 1955. g. 21. jūnjā veco ļaužu mītnē Dornštatē.

Apbalvojumi: b) Krievijas Sv. Vladimira III un IV šķ., Sv. Staņislava II un III šķ., Sv. Annas II un III šķ. ordeni.

Precējies ar Helēnu Koroļovu (1881-1942), meita Vera (1904- 1990).

Informācijas avoti:

Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 422.-423. lpp.

LVVA, 5601. f., l.apr., 5854.l.