Pāvels Makarovs
Pāvels Makarovs (1903. g. 5. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1943. g. 22. oktobrī GULAGā, Noriļskā, Krievijas PFSR) – Latvijas armijas pulkvežleitnants
Pāvels Makarovs dzimis Rīgā, vecticībnieku tirgotāju ģimenē. 1922. gadā viņš beidza Rīgas pilsētas krievu vidusskolu (bijusī Lomonosova ģimnāzija).
1922. gadā P. Makarovs iestājās Karaskolā. Artilērijas nodaļā, kuru beidza 1924. gadā leitnanta pakāpē. Dienējis Zemgales artilērijas pulkā; 1926.–1927. gadā bija piekomandēts Jātnieku pulkam. Bijis virsleitnants (1927), kapteinis. (1933), pulkvežleitnants (1940. g. aprīlis). 1929. gadā viņš beidza virsnieku kursus, 1932. gadā – Kara akadēmijas kursus. No 1933. gada viņš bija baterijas komandieris.
1938. gadā P. Makarovu pārcēla uz Atsevišķo artilērijas divizionu, 1940. gada aprīlī viņu iecēla par diviziona komandiera palīgu.
No 1940. gada augusta bija Vidzemes 8. divīzijas štāba priekšnieka palīgs, septembrī viņu ieskaitīja 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, bija 181. divīzijas štāba priekšnieks. 1941. gada 14. jūnijā P. Makarovu apcietināja, izveda uz Noriļskas soda nometni, kur 1942. gada septembrī viņam piesprieda sešus gadus ieslodzījuma. Pāvels Makarovs miris ieslodzījumā 1943. gada 22. oktobrī.
Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira.
1925. gadā Pāvels Makarovs apprecējās ar Mariju Sciboru-Gurkovsku (1903–1981). Viņu laulībā piedzima bērni: Pāvels (1925–1947), Aleksejs (1926), Aleksandrs (1929). Pāvela brālis Leonīds Makarovs (1896–1943) bija robežsargs un gāja bojā GULAGā.
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 4004. l. (līdz 1935. g.);
LVVA, 1482. f., 1. apr., 40. l.;
LVA, 1986. f., 2. apr., 25441. l.
Bambals Latviešu artilērijas virsnieku piemiņai. – Diena, 1993. g. 14. jūnijā.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918–1940. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998, 318. lpp.
