Valērijs Ušakovs

Valērijs Ušakovs (1940. g. 11. novembrī Kijevā, Ukrainas PSR – 2014. g. 23. decembrī Rīgā, Latvijas Republikā) – habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta profesors, RCAII rektors 1988. - 1990. gadā.

1957. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas Valērijs Ušakovs iestājies Kijevas Politehniskā institūta Siltumtehnikas fakultātē, kuru absolvējis 1962. gadā, iegūdams kvalifikāciju “inženieris mehāniķis” un specializāciju “tvaika un gāzes turbīnu konstruēšana”. Pēc tam viņš iestājies mācīties Kijevas Civilās aviācijas inženieru institūta (KCAII) aspirantūrā.

Pēc KCAII aspirantūras beigšanas, 1966. gadā Valērijs Ušakovs aizstāvējis kandidāta disertāciju un ieguvis fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta zinātnisko grādu. 1979. gadā viņš aizstāvējis doktora disertāciju tēmā: “Elektrogāzes dinamiskās plūsmas un lidaparātu elektrostatiskās aizsardzības sistēmas”.

Līdztekus tam V. Ušakovs strādājis par pasniedzēju KCAII. No 1980. gada V. Ušakovs – KCAII Aeromehānikas un lidojuma dinamikas katedras profesors. Tajā pašā gadā viņš tika ievēlēts par KCAII Mehānikas fakultātes dekānu, šajā amatā nostrādājis līdz 1986. gadam un parādījis sevi kā lielisks studentu mācību un audzināšanas darba organizators. Par to viņš izpelnījies cieņu studentu vidū.

Ņemot vērā Valērija Ušakova spēcīgas vadītāja dotības, 1988. gadā viņš tika iecelts par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (RCAII) rektoru. Šajā amatā viņš nostrādājis divus gadus.

Tajos laikos Padomju Savienībā norisinājies t. s. pārbūves process. PSRS augstākajās mācību iestādēs tika ieviestas rektoru vēlēšanas. Skat. grāmatu: В.З. Шестаков «Хроника катастрофы Рижского авиационного университета» “HOLDA”, Рига, 2009 г. (V. Šestakovs.“Rīgas Aviācijas universitātes katastrofas hronika”) 252. lpp.

RCAII arī bija notikušas rektora vēlēšanas. Taču Valērijs Ušakovs rektora vēlēšanās nebija piedalījies. Turpmākajā laikā viņš strādājis, ieņemot profesora akadēmisko amatu kādā no RCAII katedrām, un aktīvi nodarbojies ar zinātniskajiem pētījumiem.

Pēc Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas 1999. gadā V. Ušakovs strādājis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) institūtos: Transporta tehnoloģiju, Aviācijas un Aeronautikas; turklāt viņš turpinājis veikt zinātnisko darbību.

Inženierzinātņu doktors, profesors Ušakovs ir viens no pamatlicējiem jaunam zinātniskajam virzienam - “elektrogāzes dinamika”. Profesora Ušakova zinātnisko pētījumu virzieni bija šādi: aerodinamika, siltuma un masas apmaiņa, nestacionāro aerogāzes termodinamisko procesu datormodelēšana, daudzfāžu un daudzkomponentu vides.

Valērijs Ušakovs ir uzrakstījis vairāk kā 100 zinātniskos darbus, viņš bijis līdzautors 15 zinātniskiem izgudrojumiem. Ilgus gadus viņš bijis pazīstamā aviokonstruktora Oļega Antonova tuvs draugs un līdzgaitnieks.  

Valērijs Ušakovs ir miris 2014. gada 23. decembrī. Viņš tika apbedīts kādā no Kijevas kapsētām; apbedījuma vieta atrodas blakus viņa tuvinieku kapam.

Vladimirs Šestakovs