Nikolajs Ovčarovs
Nikolajs Ovčarovs (1868. g. 19. maijā Cēsīs, Krievijas impērijā – 1933. g. 15. februārī Rīgā, Latvijas Republikā) – pulkvedis.
Nikolajs Ovčarovs beidzis Pleskavas kadetu korpusu. 1888. gadā tika ieskaitīts 160. kājnieku pulkā, pēc dažiem mēnešiem iestājās Maskavas junkuru skolā, kuru beidza 1890. gadā podporučika pakāpē. Dienējis 19. artilērijas brigādē, 1894. gadā iecelts par poručiku, kopš 1897. gada ir štāba kapteinis, no 1904. gada – kapteinis, no 1908. gada – apakšpulkvedis, 1915. gada novembrī viņam piešķīra pulkveža pakāpi.
No 1894 viņš bija 19. artilērijas parka 12. armijas korpusa virsnieks, no 1895. gada – 6. artilērijas brigādē, no 1898. gada viņš dienēja rezervē 3. artilērijas brigādē Samarā. 1904. gadā viņu pārcēla uz 76. artilērijas brigādi, 1908. gadā – uz 6. Austrumsibīrijas strēlnieku artilērijas brigādi. No 1913. gada viņš dienēja 25. artilērijas brigādē, piedalījās kaujās Rietumu frontē. 1916. gadā viņš bija 46. mortīru artilērijas diviziona komandieris. 1917. gada novembrī viņu atvaļināja no dienesta armijā.
Pēc atlaišanas no armijas N. Ovčarovs dzīvoja Batumi. No 1918. gada marta viņš bija Batumi cietokšņa artilērijas rajona priekšnieks. Tā paša gada aprīlī viņš krita turku gūstā, no kura tika atbrīvots jūlijā. 1918. gada augustā viņš iestājās Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā. 1920. gada aprīlī viņš, būdams Latvijas pavalstnieks, atstāja dienestu armijā un atgriezās Latvijā.
Kopš 1920. gada 20. jūlija N. Ovčarovs dienēja Latvijas armijā – Galvenās artilērijas pārvaldes virsnieku rezervē pulkveža pakāpē, no 1921. gada – Daugavgrīvas artilērijā, no 1922. gada – bruņuvilciena divizionā. Viņš pildīja vada komandiera amatu, būdams pastāvīgi piekomandēts Artilērijas inspektora štābam. 1924. gada aprīlī sakarā ar štatu samazināšanu viņu atvaļināja no armijas.
Apbalvojumi: N. Ovčarovam ir piešķirts Svētā Georgija ordenis, 4. pakāpes Svētā Vladimira ordenis, 2. un 3. pakāpes Svētā Staņislava ordenis.
Nikolajs Ovčarovs miris Rīgā 1933. gada 15. februārī.
Informācijas avoti:
LVVA, 5601. f., 1. apr., 4583.l.;
Latvijas Kareivis, 1933. g., 21. febr.
Sk.: Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918 – 1940. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. – Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998., 347.-348.
