Valērijs Aņisimovs

Valērijs Aņisimovs (1940. g. 29. martā Gorkijas apgabala Sergačā*, Krievijas PFSR)  – inženierzinātņu doktors, Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta prorektors (1975-1984).

Valērijs Aņisimovs ir dzimis Gorkijas (patlaban – Ņižņijnovgorodas) apgabala Sergačā. Tēvs – grāmatvedis, māte – skolotāja. 1957. gadā Valērijs ar zelta medaļu absolvējis Sergačas 1. vidusskolu, tajā pat gadā, pēc kara komisariāta  norīkojuma, viņš tika ieskaitīts Rīgas Augstākajā aviācijas inženieru skolas Radiotehnikas fakultātē.  

1960. gadā šī skola bija izformēta un uz tās  bāzes izveidota civilā augstskola – Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūts (abreviatūra krievu valodā - РИИ ГВФ), no 1967. gada  – Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts (abr. kr. - РИИГА). V. Aņisimovs turpinājis studēt jaunajā mācību iestādē. 1962. gadā viņš ar izcilību absolvēja šo institūtu un tika atstāts strādāt Sakaru līdzekļu katedrā. Šeit viņš veiksmīgi veidojis savu karjeru – no vecākā laboranta līdz katedras vadītājam.

Valērijs Aņisimovs aktīvi piedalījies institūta sabiedriskajā dzīvē. Viņš bija viens no institūta Jautro un atjautīgo kluba (JAK – kriev. КВН) organizētājiem un vadītājiem. Šis institūta JAK 1960.-80. gados bija kļuvis slavens. 1963. gadā institūta JAK komanda sekmīgi bija uzstājusies Vissavienības televīzijā. 

1972. gadā Valērijs Aņisimovs  ticis ievēlēts Aviācijas sakaru katedras vadītāja amatā un ieņēma šo amatu līdz pat 1992. gadam - līdz bija mainījies Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta statuss, kas tika pārveidots par Rīgas Aviācijas universitāti. Tajos laikos šajā katedrā strādājuši lieliski pasniedzēji un talantīgi zinātnieki: А. Ļevins, V. Panasenko, N. Peškovs, O. Ščipcovs, V. Silantjevs, A. Skaļskis, V. Zaznovs un citi.  

1973. gadā V. Aņisimovs ticis iecelts par prorektoru mācību un audzināšanas darbā.

Sešdesmito gadu JAKu (КВН) bija nomainījuši mākslinieciskās pašdarbības konkursi “Studentu Pavasaris” («Студенческая Весна»),  to skaitā arī Studentu estrādes miniatūru teātris (kriev. abr. - СТЭМ). Katrā fakultātē bija savs – STEM. Katru gadu tika rīkoti STEMu konkursi.  Ārvalstu studenti, kas bija studējuši institūtā, arī aktīvi piedalījās konkursos un festivālos. Lielu popularitāti bija iemantojusi vokāli instrumentālā teātra studija TEST. Visi šie panākumi tika sasniegti tai skaitā pateicoties tam, ka V. Aņisimovs bija prasmīgi vadījis šo sabiedriskās dzīves virzienu.

Līdztekus tam Valērijs Aņisimovs aktīvi un sekmīgi bija nodarbojies ar zinātniskajiem pētījumiem.  

20. gadsimta 70. gados V. Aņisimovs bijis Padomju Savienības Civilās Aviācijas vienotā sakaru tīkla (ЕССГА) zinātniskā pamatojuma pētniecisko darbu atbildīgais izpildītājs. 90. gados viņš bijis ciparu sakaru tīklu Rīgas, Maskavas, Alma-Atas (patlaban - Almati), Kazaņas, Frunzes (patlaban – Biškeka) lidostās ieviešanas zinātniski pētniecisko un projektēšanas darbu atbildīgais izpildītājs, kā arī zemes mākslīgo pavadoņu sakaru tīkla centru gaisa satiksmes vadībai Kazahstānas Republikā darba projekta līdzizpildītājs. Šā darba īstenošana tika realizēta kopā ar vadošo Kosmisko sakaru ZPI (Krasnojarska). 1997. gadā tika realizēta pirmā mākslīgo pavadoņu  sakaru līnija, kurai bija centrālā stacija Alma-Atas lidostā un perifērijas stacija Urumči lidostā.  

Valērijs Aņisimovs ir 40 iespiesto zinātnisko darbu (zinātnisko rakstu, zinātniski pētniecisko un projektēšanas darbu pārskatu, mācību un mācību metodisko līdzekļu, autorapliecību) autors un līdzautors. Patlaban V. Aņisimovs ir pensijā.

Sastādījis Vladimirs Šestakovs

*Sergača — senatnīga Krievijas pilsēta (pagātnē – apriņķa pilsēta). 1941. gada vasaras beigās  šī pilsēta pieņēma un uz kādu laiku izmitināja Latvijas iedzīvotāju, kas tika evakuēti pirms hitleriešu iebrukuma, pirmo ešelonu.

(saīsināts tulkojums no krievu valodas)