Aleksandrs Andronovs

Aleksandrs Andronovs (1937. gada 20. septembrī Maskavā, Krievijas PFSR) – profesors, habilitēts inženierzinātņu doktors (Dr. habil. sc. ing.), Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, PSRS Ministru Padomes prēmijas laureāts.

Aleksandrs Andronovs ir dzimis Maskavā, uz Rīgu viņa ģimene pārcēlās pēc Otrā pasaules kara beigām. 1955. gadā Rīgā viņš ar sudraba medaļu absolvējis vidusskolu un iestājies Maskavas Aviācijas tehnoloģiskā institūta (MATI) Mehānikas fakultātē, ko ar izcilību absolvējis 1960. gadā specialitātē „lidmašīnbūves inženieris mehāniķis”. 

Pēc MATI absolvēšanas А. Аndronovs tika norīkots uz Rīgu, uz Civilās aviācijas 85. aviācijas rūpnīcu, kur viņš strādāja par inženieri konstruktoru. 1963. gadā viņš iestājās Rīgas Civilās gaisa flotes inženieru institūta (RCGFII) (Рижский институт инженеров гражданского воздушного флота) (vēlāk - РКИИГА - РАУ)  aspirantūrā, specialitātē „lidaparātu un aviodzinēju tehniskā ekspluatācija”. Tajā laikā profesora A. Pugačova vadībā tika uzsākts zinātniski pētnieciskais darbs, kas bija veltīts masveida apkalpošanas teorijas pielietojumam, organizējot un plānojot civilās aviācijas lidaparātu tehnisko apkalpošanu,  un А. Аndronovs kļuva par vienu no šīs tēmas pamatizpildītājiem  

Аleksandra  Аndronova kā zinātnieka tapšanā lielu lomu bija nospēlējis profesors H. Kordonskis – katedras „Lidaparātu un aviodzinēju remonta tehnoloģija”(«Технология ремонта летательных аппаратов и авиадвигателей») vadītājs, tolaik viens no PSRS vadošajiem speciālistiem varbūtības statistisko metožu pielietošanā. Pēc profesora rekomendācijas, A. Andronovs kļuva par M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Varbūtības teorijas katedras Masveida apkalpošanas semināra dalībnieku.

1965. gadā, absolvējot aspirantūru, А. Аndronovs divus gadus strādāja par RCGFII vecāko zinātnisko līdzstrādnieku; 1966. gadā PSRS ZA Centrālajā ekonomikas un matemātikas institūtā viņš aizstavēja zinātņu kandidāta disertāciju specialitātē „tehniskā kibernētika”. 

1969. gadā A. Аndronovs sāka vadīt Civilās Aviācijas Zinātniskā skaitļošanas centra laboratoriju (1971. gadā šis centrs tika pārveidots par Civilās Aviācijas Automatizēto vadības sistēmu CZPI). 

1973. gadā Kijevas Civilās aviācijas inženieru institūtā А. Аndronovs aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju tēmā «Статистические методы проектирования и планирования работы аэропортов» („Lidostu darba statistiskās projektēšanas un plānošanas metodes”). 

1982. gadā А. Аndronovs kopā ar dažiem citiem CA AVS CZPI līdzstrādniekiem par automatizēto vadības sistēmu izstrādāšanu un ieviešanu dažādos civilās aviācijas ražošanas procesos un par civilās aviācijas attīstības perspektīvo plānošanu  ticis apbalvots ar PSRS Ministru Padomes prēmiju.   

1967. gada septembrī RCGFII tika izveidota Automātikas un skaitļošanas tehnikas  fakultāte, un А. Аndronovs bija ielūgts šajā katedrā lasīt lekciju kursu „Varbūtības teorija un matemātikas statistika” (Теория вероятностей и математическая статистика), pēc tam šo kursu viņš sāka pasniegt arī Inženierekonomikas fakultātē. 1978. gadā  А. Аndronovs pārgāja uz pastāvīgo darbu RCGFII un sāka vadīt jauno Matemātikas metožu un programēšanas (Математических методов и программирования) katedru, tajā pašā gadā viņam tika piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums.   

No 1988. gada un līdz pat RCGFII-RAS likvidācijai 1999. gadā А. Аndronovs bija katedras „Automatizētās vadības sistēmas” (Автоматизированные системы  управления) vadītājs, 1999. – 2009. gadā viņš bija profesoru grupas „Transporta vadības sistēmu matemātiskā nodrošināšana” vadītājs Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Transporta Tehnoloģiju institūtā, bet kopš 2009. gada   – profesors Transporta un Sakaru institūtā.  

Pēdējo gadu laikā А. Аndronova zinātniskās intereses ir saistītas ar matemātisko statistiku, imitāciju modelēšanas metožu un algoritmu analīzi, tās efektivitātes paaugstināšanu, kā arī ar iegūto rezultātu precizitātes novērtēšanu.  

А. Аndronovs ir vairāk kā 150 zinātnisko rakstu, 10 mācību līdzekļu autors. Vairāk kā trīsdesmit no viņa skolēniem, kuri dzīvo un strādā Latvijā, Krievijā, Vācijā, Amerikā, Libānā, ir aizstāvējuši zinātņu kandidāta un doktora disertācijas. Kopš 1990. gada Aleksandrs Andronovs ir Latvijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks;  viņš ir Amerikas Statistikas Asociācijas īstenais loceklis (šī asociācija ir pati autoritatīvākā statistiskā biedrība pasaulē); viņš ir Latvijas Augstskolu Profesoru asociācijas loceklis, Latvijas Zinātniskās padomes eksperts specialitātē „transports un sakari”, kā arī žurnāla „Автоматика и вычислительная техника” („Automātika un skaitļošanas tehnika”) redakcijas kolēģijas loceklis (šis žurnāls ASV tiek tulkots angļu valodā); viņš ir dažādu starptautisko zinātnisko konferenču programmas komiteju loceklis.

Vladimirs Šestakovs