Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Timofejs Pokotilo

Timofejs Pokotilo

Timofejs Pokotilo (ap 1863. g., Kijevā, Krievijas impērijā – 1937. g. 19. februāri, Rīgā, Latvijas Republikā) – Aizputes apriņķa zemnieku lietu komisārs, biedrības “Krievu palīdzības komiteja” Valdes loceklis, Dubultu Svētā lielkņaza Vladimira pareizticīgo baznīcas vecākais.

Timofejs Pokotilo ir dzimis aptuveni 1863. gadā Kijevā (patlaban – Ukraina) Stepana Pokotilo ģimenē. Kijevā Timofejs arī ieguvis izglītību, izvēloties militāro karjeru.

1891. gadā Timofejs Pokotilo atkāpies no militārā dienesta un saņēmis norīkojumu uz Mītavas/Jelgavas tiesu, kur kalpojis par prokurora sekretāru.

1896. gadā T. Pokotilo tika pārcelts sekretāra amatā uz Kurzemes guberņas Zemnieku lietu pārvaldi, 1913. gadā iecelts par Aizputes apriņķa zemnieku lietu komisāru. Stājoties amatā, viņš ieviesis jaunus dokumentu pieņemšanas noteikumus - tos sāka pieņemt tikai krievu valodā. Pirms tam dokumenti tika pieņemti gan krievu, gan latviešu valodā. Jaunievedums izraisījis vietējo iedzīvotāju neapmierinātību - pārsvarā krievu valodas nepratēju vidū.

Pirmā pasaules kara laikā (1914-1918) T. Pokotilo tika norīkots cara armijas apgādes priekšnieka rīcībā, vēlāk viņš evakuējās uz Krievijas iekšzemes guberņām. Pēc kara beigām un 1917. gada oktobra lielinieku apvērsuma viņš atgriezās Latvijā.

Dzīvojot neatkarīgajā Latvijas Republikā, T. Pokotilo koncentrējis savu uzmanību uz sabiedrisko darbību. Viņš bija ilggadējs biedrības “Krievu palīdzības komiteja” Valdes loceklis, vadīja šīs komitejas bērnu patversmi, kas atradusies Dubultos (Rīgas Jūrmalā) Pētera un Pāvila pareizticīgo brālības namā. Biedrība “Krievu palīdzības komiteja” par vienu no saviem uzdevumiem bija nospraudusi bezatlīdzības palīdzības sniegšanu bērniem no nabadzīgām ģimenēm. Vasaras kolonija bērniem tika organizēta pēc šīs biedrības priekšsēdētāja Dr. Mihaila Maksimoviča iniciatīvas. Šajā kolonijā tika uzņemti bērni pēc skolu padomju ieteikuma. Tolaik tā bija Latvijā vienīgā krievu vasaras bērnu kolonija. Šeit bērni dzīvoja pilnā apgādībā.

1930. gadā, ilgstošas tiesas prāvas rezultātā, īpašuma tiesības uz ēku, kurā bija izvietota vasaras kolonija bērniem, tika nostiprinātas Rīgas Krievu labdarības biedrības labā. Tomēr “Krievu palīdzības komiteja” turpinājusi strādāt. Pēdējā, T. Pokotilo organizētā vasaras bērnu nometne bija 1936. gadā. Šajā pašā gadā biedrība “Krievu palīdzības komiteja” pārtraukusi savu darbību. “Krievu palīdzības komiteja” nodarbojusies arī ar citu darbību, piemēram, jau no 1920. gadu sākuma tā organizēja latviešu valodas kursus un palīdzēja krievu iedzīvotājiem ar iekārtošanos darbā.

Timofejs Pokotilo bija arī Dubultu Svētā lielkņaza Vladimira pareizticīgo baznīcas vecākais. 1930. gadā T. Pokotilo par savu darbību saņēmis Atzinības rakstu no arhibīskapa Jāņa (Pommera).

Timofejs Pokotilo ir miris 1937. gada 19. februārī Rīgā, 74 gadu vecumā. Nelaiķis apbedīts Torņakalna pareizticīgo kapos (vecais nosaukums – Sv. Trijādības Pārdaugavas kapi; tagad - Torņakalna kapi).

 

 

 

 

 

 

 

 

Timofeja Pokotilo meitas:

Valentīna Pokotilo, dzim. 1893. gadā Mītavā/Jelgavā;

Nadežda Pokotilo, dzim. 1895. gadā Mītavā/Jelgavā.

 

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021. g.

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

 

Informācijas avoti:

  1. Inland. Mitau. Dienstnachrichten. Rigasche Rundschau № 62, 15.03.1896.
  2. Iekšzemes ziņas. Par Kurzemes. Tēvija № 12, 20.03.1896.
  3. Прибалтийский край. Газенпот (Назначение). Рижский вестник № 29, 04.02.1913.
  4. Jelgava. Iecelts. Latviešu Avīzes № 49, 20.02.1913.
  5. Iekšzemes ziņas. Aizputes apriņķis. Tēvija № 38, 02.04.1913.
  6. Открытие русской детской колонии на Взморье. Сегодня № 128, 12.06.1926.
  7. Б. Ш. В русской детской колонии. Сегодня № 165, 29.07.1926.
  8. Slēgtas biedrības. Brīvā Zeme № 6, 09.01.1937.
  9. Умер Т. С. Покотило, Сегодня № 51, 20.02.1937.
  10.  Сообщение о смерти, Сегодня № 52-1, 21.02.1937.
  11. Тимофей Семёнович Покотило [сообщение о погребении], Сегодня № 52-2, 22.02.1937.
  12. ЛГИА, ф. 2819, оп. 1, д. 51, л.1; д. 54, л.1.
  13. Первое пятилетие по возобновлении деятельности Рижского благотворительного общества для призрения русских бедных. - Рига, 1928.
  14. Русский ежегодник на 1939 год. Под ред. С.А. Коренева, И.Н. Заволоко, Н.А. Вологина, Н.И. Антипова. – Рига: издание Русского национального объединения в Латвии, 1938 г., стр. 60.
  15. Русский ежегодник на 1940 год. Под ред. С.А. Коренева, И.Н. Заволоко, Н.А. Вологина, Н.И. Антипова. – Рига: Издание Рижского русского общества, 1939 г., стр. 55.