Sergejs Šadrins

Sergejs Šadrins (1879. g. 25. martā, Podoļskas guberņā, Krievijas impērijā – 1944. g. 18. jūnijā, Saksijas zemē, Vācijā) – agronoms, sabiedriskais darbinieks, Pirmā pasaules kara dalībnieks, Baltās kustības dalībnieks Pilsoņu kara laikā.

Sergejs Šadrins ir dzimis 1879. gada 25. martā Podoļskas guberņas Ļetičevskas apriņķa Bahmatovcu ciemā. Pēc savas piederības viņš bijis no Volīnijas guberņas (patlaban- Volīnijas apgabals Ukrainā) dzimtmuižnieku kārtas. Sergeja mātes pirmslaulības uzvārds bija Sologuba, un viņš etniski identificēja sevi kā ukraini.

Sergejs Šadrins ir ieguvis agronoma izglītību. 1902. gadā Mogiļovas guberņas Oršanskas apriņķī viņš beidzis Gorigoreckas Lauksaimniecības skolas kursu, pēc tam noklausījies divus kursus Novoaleksandrijas Lauksaimniecības institūtā (mūsd. - Pulavu pilsēta Polijas austrumos).

Līdz Pirmā pasaules kara sākumam agronoms Šadrins ieņēmis dažādus amatus Volīnijas guberņas iestādēs, kuras nodarbojās ar zemes apsaimniekošanu, iedzīvotāju pārvietošanas jautājumiem un speciālistu sagatavošanu lauksaimniecības jomā.

1914. gadā Sergejs Šadrins kā brīvprātīgais devies uz fronti, un par kaujās izrādīto izcilību un drošsirdību viņam tika piešķirta virsnieka pakāpe. 1915. gadā viņš tika atzīts par nederīgu militārajam dienestam sakarā ar četriem karalaukā gūtiem ievainojumiem. Viņš tika komandēts uz Dvinskas (Daugavpils) Kara apgabala priekšnieka kanceleju un tur strādāja par lauksaimniecības kursu vadītāju.

1917. gada janvārī S. Šadrins tika nosūtīts zinātniskā darbā uz Pleskavas guberņas zemstes lauksaimniecības staciju. Kad Krievijā izcēlies Pilsoņu karš, viņš piedalījās Baltajā kustībā.

1921. gadā Sergejs Šadrins apmetās uz dzīvi Latvijā. 1926. gadā viņš tika uzņemts Latvijas Republikas pavalstnieku kopā.

Latvijā viņš strādāja par “Krievu Nacionālās apvienības” Agronomijas nodaļas vadītāju, bija “Krievu Nacionālās savienības” biedrs. Agronoms nodarbojies ar lauksaimniecības kooperācijas jautājumiem, 1926. gadā viņš iniciējis krievu lauksaimniecības biedrības “Agrikultūra” izveidi un aktīvi piedalījās tās darbībā. Līdztekus tam, viņš strādāja par pasniedzēju Tehniskās rasēšanas vakara kursos. 1929. gadā viņš piedalījās “Krievu strādnieku savstarpējās palīdzības biedrības” dibināšanas kopsapulcē un tika ievēlēts par šīs biedrības Valdes locekli. 1931. gadā S. Šadrins no “Krievu Apvienoto sabiedrisko organizāciju” saraksta balotējies Rīgas pilsētas domes vēlēšanās, taču ievēlēts netika.

1932. gadā S. Šadrins kā Latvijas lauksaimniecības biedrību pārstāvis apmeklējis Čehoslovakiju. Viņa vizītes mērķis bija veicināt tirdzniecības atdzimšanu starp abām valstīm.Viņš tika iecelts par uzņēmuma "Agrosol" pārstāvi Prāgā bartera darījumiem ar Latviju.

1939. gada 7. novembrī Sergejs Šadrins kopā ar dzīvesbiedri vācbaltieti Helēnu un meitu Anastāsiju repatriējušies uz Vāciju.

Sergejs Šadrins ir miris 1944. gada 18. jūnijā Vācijā.

Ģimene un pēcnācēji

Saskaņā ar esošajiem arhīvu datiem, Sergejs Šadrins bija precējies trīsreiz.

No pirmās sievas viņam bija meita Gaļina, kura ir dzimusi Kijevas guberņas Umaņas pilsetā.

Sergeja Šadrina otrā sieva bija Ņina Čerkasska-Pogorelaja; 1915. gadā Pleskavā dzīvesbiedriem ir piedzimusi meita Anastāsija.

1921. gada 24. jūlijā Rīgā Sergejs Šadrins stājies laulībā ar vācbaltieti Helēnu (meitas uzvārds - Taube), (pirmajā laulībā Bičkovska), kura ir dzimusi 1889. gadā Rīgā.

Sergeja Šadrina apbalvojumi:

1912. g. – Sv. Annas 3. pakāpes ordenis;

1915. g. – Sv. Staņislava 2. pakāpes ordenis;

1915. g. – Sv. Vladimira 4. pakāpes ordenis – par aizsardzības pozīciju nostiprināšanu zem ienaidnieka uguns kaujas laukā Viļņas apkaimē);

1912. g. – medaļa sakarā ar 1812. gada Tēvijas kara simtgadi;

1914. g. – Sv. Jura (jeb Sv. Georgija) 4. pakāpes medaļa.

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 17. apr., 680. lieta;

LVVA, 2996. f., 17. apr., 678. lieta ;

LVVA, 2996. f., 17. apr., 679. lieta ;

LVVA, 3234. f., 2. apr., 17347.lieta ;