Aleksandrs Sirotins
Aleksandrs Sirotins (1883. g. 27. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – ?) – Latvijas Tautas padomes loceklis 1919.–1920. gadā, sabiedrisks darbinieks, keramiķis.
Aleksandrs Sirotins ir dzimis podniecības uzņēmuma īpašnieka Borisa Sirotina (1849–1933) un viņa sievas Jevdokijas (1864–1922) ģimenē. Abi vecāki, kaut gan jau sen bija apmetušies Rīgā, ilgu laiku skaitījās “pierakstīti” Vitebskas guberņas Drisenes apriņķa Kļastickas pagastā, kur viņi bija dzimuši.
Tā bija daudzbērnu ģimene: Natālija (laulībā uzvārds Muhina) bija dzimusi 1887. gadā, Pelageja (1889–1945), Fjodors (1892–1943), Ivans (dzimis 1894. gadā), Grigorijs (dzimis 1897. gadā) un Sergejs (dzimis 1899. gadā), bet vēl četri bērni bija miruši mazotnē.
Aleksandrs bija vecākais bērns ģimenē. Pēc metrikas dokumentiem viņš skaitās dzimis 1883. gada 7. jūlijā, kristīts Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcā, bet pēc 1920. gada 18. jūnijā izdotās Latvijas pases viņa dzimšanas dati ir 1883. gada 27. jūlijā.
Aleksandrs Sirotins ir beidzis Imperatora Pētera I Rīgas reālskolu, pēc tam viņš strādāja sava tēva uzņēmumā.
A. Sirotins aktīvi piedalījās krievu sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. 1917. gadā viņš kļuva par Februāra revolūcijas vilnī radītās Rīgas krievu pilsoņu Nacionāli demokrātiskās savienības locekli, no šīs organizācijas viņš tika iekļauts Rīgas pilsētas Nacionalitāšu demokrātiskas savienības sarakstā Zemes padomes vēlēšanām. Taču Vācijas okupācijas dēļ vēlēšanas nenotika.
1919. gada jūlijā Nacionāli demokrātiskā savienība deleģēja A. Sirotinu Tautas padomē – pirmajā Latvijas Republikas varu pārstāvošajā orgānā. 1920. gadā viņš balotējās Satversmes sapulces vēlēšanās, taču netika ievēlēts.
Pēc Nacionāli demokrātiskās savienības (bija izpildkomitejas un kultūras un izglītības komisijas loceklis) reorganizācijas 1924. gadā viņu ievēlēja par Krievu nacionālās apvienības Latvijā (kas bija izveidota uz Nacionāli demokrātiskās savienības pamatiem) valdes locekli.
1923. gadā A. Sirotins darbojās sabiedrības pārstāvju grupā profesora Ivana Jupatova kandidatūras atbalstīšanai Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas priekšnieka amatā. Tajā pašā gadā A. Sirotinu kā Krievu kluba pārstāvi ievēlēja Krievu slimnīcu biedrības Rīgā valdes sastāvā.
1925.–1928. gadā A. Sirotins bija iekļauts “Apvienoto krievu sabiedrisko organizāciju” sarakstā Rīgas Domes vēlēšanām, taču netika ievēlēts.
1931. gadā A. Sirotins bija Krievu vēlētāju komitejas Rīgas Domes vēlēšanām priekšsēdētāja biedrs (komitejas priekšsēdētājs bija Nikolajs Savičs). Tajā gadā viņu ievēlēja par Krievu nacionālās apvienības goda locekli.
1932. gada 11. martā viņu ievēlēja par Krievu nacionālās apvienības Latvijā valdes priekšsēdētāju, šo amatu ieņēma līdz 1934. gada 27. martam. Turpmākajos gados bija Krievu nacionālās apvienības Latvijā (no 1939. gada – Rīgas Krievu biedrības) valdes loceklis.
A. Sirotins aktīvi piedalījās arī dažādu citu biedrību darbā.
1921. gadā viņš kā Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas padomes priekšsēdētājs bija iekļauts Krievu mākslas un teātra biedrības sastāvā.
1924. gadā viņu kā Rīgas Labdarības biedrības pārstāvi ievēlēja Krievu slimnīcu biedrības valdē.
1926., 1928., 1929., 1930. un 1932. gadā bija 1871. gadā dibinātās Krievu krājaizdevumu kases valdes loceklis, bet 1938. un 1939. gadā – tās valdes priekšsēdētājs.
1921., 1926., 1935., 1936., 1937., 1938. un 1939. gadā viņu ievēlēja Krievu kluba vecāko padomē. Vadīja Krievu kluba bibliotēku, kas tika uzskatīta par labāko krievu bibliotēku Rīgā un kurā bija vairāk nekā 10000 izdevumu.
1938. gadā darbojās Krievu teātra draugu biedrības finanšu komisijā.
1935., 1938. gadā bija Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcas draudzes padomes loceklis.
1937. gadā A. Sirotina dzīvesvietas adrese bija Rītupes ielā (iepriekš Igauņu iela) 2. Šeit bija arī keramikas izstrādājumu ražošanas paju sabiedrība “B. Sirotins”. 1937. gadā pēc vecāku nāves māja un paju sabiedrība pārgāja mantinieku īpašumā, kura – ēku numerācijas maiņas dēļ – jaunā adrese tagad bija Rītupes ielā 8/12.
Aleksandrs Sirotins nebija precējies. 1941. gada 29. martā A. Sirotins un pārējie ģimenes locekļi, kā redzams pēc ierakstiem mājasgrāmatā, izrakstījās no šīs adreses, taču nav zināms, uz kurieni viņi pārgāja dzīvot.
1944. gadā visa Sirotinu ģimene evakuējās uz Vāciju. Pēc fonda “Trimdas latviešu organizāciju dokumenti” Aleksandrs Sirotins, Grigorijs Sirotins (ar bērniem Marinu (dzimusi 1942. gadā) un Kseniju (dzimusi 1947. gadā)), Ivans Sirotins, Fanija Sirotina (dzimusi Drēviņa) 1949. gada 22. novembrī pārcēlās uz (vācu val. – Funker Kaserne ).
Pelageja Sirotina gāja bojā 1945. gada 4. aprīlī bombardēšanas laikā.
Pagaidām nav iegūtas ziņas par Aleksandra Sirotina turpmāko likteni.
Tatjana Feigmane
Informācijas avoti:
LVVA, 2996. f., 17. apr., 19763. lieta;
LVVA, 3234. f., 2. apr., 2819 lieta;
LVVA, 2942. f., 1. apr., 11662. lieta; 2. apr., 8511. lieta;
LVA, 1971. f., 3. apr., 124. kartīte.
«Обновление» Национально-демократического союза. – Сегодня, № 110, 1920, 19 мая;
Общее собрание Р. Т. Х. О-ва. – Сегодня, № 20, 1921, 25 января;
Резолюция совещания русских общ. Организаций. – Сегодня, 1923, 30 мая;
Русская депутация у Гайлита. – Сегодня, № 139, 1923, 3 июля;
Открытие русского объединения. – Сегодня, № 76, 1924, 1 апреля;
Годовое собрание русского больничного общества. – Сегодня, 1924, 20 мая;
Общее собрание русской ссудо-сберегательной кассы 1871 г. – Сегодня, № 96, 1930, 6 апреля;
Делегатом от Иоанновского прихода на съезд для выборов епископа избран К.И. Перов. Его заместителем А.Б. Сиротин. – Сегодня, № 187, 1935, 9 июля;
Русский ежегодник на 1938 год. Под ред. С.А. Коренева, И.Н. Заволоко и Н.И. Антипова. Издание Русского национального объединения в Латвии. – Рига, 1937;
Русский ежегодник на 1939 год. Под ред. С.А. Коренева, И.Н. Заволоко, Н.А. Вологина, Н.И. Антипова. Издание Русского национального объединения в Латвии. - Рига, 1938;
Русский ежегодник на 1940 год. Под ред. С.А. Коренева, И.Н. Заволоко, Н.А. Вологина, Н.И. Антипова. Издание Русского национального объединения в Латвии. – Рига, 1939.
Ilustrācijas tēmai
