Nikolajs Tihomirovs

Nikolajs Tihomirovs (1886. gada 10. martā Ilūkstē, Kurzemes guberņā, Krievijas Impērijā – 1961. gadā, Rīgā) – ierēdnis Rīgas tirdzniecības uzņēmumos, sabiedriskais darbinieks. Krievu dziedāšanas biedrības “Bajan” Valdes priekšsēdētājs (1929-1931).

Nikolajs Tihomirovs ir dzimis 1886. gada 10. martā Ilūkstē, Kurzemes guberņā. Viņa tēvs bija viens no Latvijas vecākajiem Pareizticīgās Baznīcas garīdzniekiem – ilggadīgais Rīgas baznīcas apriņķa prāvests (jeb blagočinnnijs), virspriesteris t. Nikolajs Tihomirovs (1863–1932).

Pēc Rīgas Aleksandra ģimnāzijas absolvēšanas Nikolajs Tihomirovs-jaunākais tika iesaukts militārajā dienestā, un Krievijas-Japānas kara gaitā, karojot Mandžūrijā, viņš iepazinis visas smagās militārā dienesta likstas un karalauka baisās nedienas. Pēc šā kara viņš par savas dzīves devīzi izvēlējies: “Un arī viens ir karotājs laukā”.

1906. gadā Nikolajs Tihomirovs atgriezies no Krievijas-Japānas kara frontes Dzimtenē un sācis strādāt par žurnālistu vietējā krievu laikrakstā “Rīgas Vēstnesis” («Рижский Вестник»).

Tajā pašā gadā viņš iestājes valsts dienestā, ieņemot Kurzemes gubernatora kancelejas īpašo uzdevumu ierēdņa amatu, bet pēc tam viņš pārgājis dienēt Finanšu ministrijas resorā, iesākumā strādājot Kurzemes Kroņa palātā jeb kamerālpalātā (skat. https://vesture.eu/Kamer%C4%81lpal%C4%81ta) un vēlāk – Valsts Kases departamentā.

1914. gadā, Pirmajam pasaules karam sākoties, Nikolajs Tihomirovs atkal tika iesaukts militārajā dienestā – aktīvajā armijā, un četrus gadus viņš aizvadījis frontes aktīvajā līnijā.

Laikposmā pēc 1917. gada Oktobra revolūcijas Krievijā N. Tihomirovs piedzīvojis visas šausmas, kuras nesis tautai baisais un nežēlīgais lielinieku režīms. 1922. gadā viņam tomēr izdevās atgriezties Dzimtenē - demokrātiskajā, pirms dažiem gadiem proklamētajā Latvijas Republikā. Rīgā viņš strādāja par ierēdni tirdzniecības uzņēmumos.

Nikolajs Tihomirovs tika ievēlēts par Rīgas Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcas draudzes padomes locekli. Vienlaicīgi viņš tika ievēlēts par Pētera-Pāvila pareizticīgās brālības biedru. Viņš bijis arī Rīgas Krievu izglītošanas biedrības aktīvs loceklis.

Nikolajs Tihomirovs ņēmis aktīvu dalību A. Štiglica Atbildīgo ierēdņu arteļa organizēšanā un vadībā. No 1927. gada N. Tihomirovs – Krievu Tirdzniecības un Rūpniecības uzņemumu ierēdņu un saimnieku biedrības loceklis (šī biedrība tika dibināta1859. gadā Rīgā).

No 1929. līdz 1931. gadam viņš bijis krievu dziedāšanas biedrības “Bajan” Valdes priekšsēdētājs.

Nedaudz vēlāk Nikolajs Tihomirovs pievērsies arī politiskajai darbībai un 1931. gadā balotējies Rīgas domes vēlēšanās no krievu apvienoto organizāciju saraksta, taču domē ievēlēts netika.

N. Tihomirovs lieliski pārvaldīja latviešu valodu un daļēji arī vācu valodu.

Nikolajs Tihomirovs ir miris 1961. gadā Rīgā, apbedīts Rīgas Miķeļa kapos.

Ģimenes locekļi:

Dēls: Aleksejs Tihomirovs (1911–1984).

Brālis: Mihails Tihomirovs (1895–?).

Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 18. apr., 5020. l.;

LVVA, 5645. f., 1. apr., 8. l., 93. lapa;

Kandidāti Rīgas pilsētas domes vēlēšanās. – “Segodņa”, Nr. 80, 21-03-1931.