Marija Mansurova
Marija Mansurova (1833. g. 8/20. jūlijā Maskavā,Krievijas impērijā – 1914. g. 29. janvārī/11. februārī Rīgā, Krievijas impērijā) – labdare un mecenāte, Rīgas Svētās Trijādības sieviešu kopienas dibinātāju māte.
Pazīstamā Rīgas labdare un sabiedriskā darbiniece Marija Mansurova (pirms laulībām – kņaziene Dolgorukova) ir dzimusi Maskavā, oberhofmaršala kņaza Nikolaja Dolgorukova (1789–1872) ģimenē. Viņas māte (pirms apprecēšanās) bija kņaziene Jekaterina Goļicina.
1859. gadā kņaziene Marija Dolgorukova apprecējās ar Krievijas impērijas valstsvīru Borisu Mansurovu (1828–1910) un līdz 1886. gadam dzīvoja Maskavā, aktīvi nodarbojoties ar labdarību.
Maskavā Marija Mansurova bija Sidsskaidrā Pimena baznīcas draudzes Aizgādnības locekle, apmeklēja nabagu mītnes, sniedza viņiem nepieciešamo palīdzību. 1878. gada novembrī viņa tika apbalvota ar Svētās Katrīnas ordeni.
1886. gadā meitas Natālijas slimības dēļ Mansurovu ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu. Šeit Marija Mansurova vēl aktīvāk pievērsusies labdarībai un sabiedriskajai darbībai. Marija Mansurova sāka sniegt palīdzību sievietēm, kuras atradās sieviešu izmeklēšanas cietumā Rīgā. Viņa piedalījās jau notiesāto sieviešu bērnu patversmes izveidē. Šī patversme tika izveidota Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcas telpās.
1889. gadā Marija Mansurova kļuva par vienu no Rīgā pirmās meiteņu svētdienas skolas dibinātājām. 1891. gada 1. maijā Rīgā tika nodibināta patversme mazturīgajām meitenēm, kuru vecāki bija nākuši no citām pilsētām. Pateicoties Marijas Mansurovas sniegtajai palīdzībai, Rīgā tika atklāts Bērnu čakluma nams. Viņai līdzdaloties, pilsētā tika izveidota publiskā tautas bibliotēka. Labdare sniegusi palīdzību bezmaksas sabiedriskajām ēdnīcām mazturīgajiem, Mansurovu ģimene dāsni ziedoja līdzekļus pareizticīgo dievnamiem. M. Mansurova bija Ludmilas Tailovas Rīgas sieviešu privātās ģimnāzijas goda aizgādne.
Marijas un Borisa Mansurovu ģimenē bija piedzimuši pieci bērni. Viņu vecākais dēls Pāvels (1860–1932) kļuva par Maskavas Ārlietu Galvenā arhīva direktoru; 1863. gadā dzimušais dēls Emanuēls dienējis leibgvardē; dēls Nikolajs (1865–1866) miris agrīnā bērnībā. 1892. gadā pēc Marijas un Borisa Mansurovu meitu – Jekaterinas (1861–1926) un Natālijas (1868–1935) iniciatīvas Rīgā tika nodibināta pareizticīgo Svētās Trijādības sieviešu kopiena, uz kuras pamata vēlāk tika izveidots Rīgas Svētās Trijādības-Sergija sieviešu klosteris. 1901. gadā Jekaterina un Natālija Mansurovas tika iesvētītas mūķeņu kārtā, attiecīgi pieņemot Sergijas un Joannas vārdus. Jaunizveidotā klostera pirmā priekšniece bija shimas igumene Sergija.
1907. gadā Rīgas sieviešu klostera teritorijā tika uzcelta majestātiska Svētās Dzīvudarošās Trijādības katedrāle.
Marija Mansurova ir mirusi 1914. gada 29. janvārī (pēc vecā stila) un tika apbedīta līdzās dzīvesbiedram Borisam Mansurovam Rīgas Svētās Trijādības katedrālē – cokola stāva Vissvētās Dievmātes Aizmigšanas dievnamā-kriptā.
Informācijas avoti:
Мансурова, Мария Николаевна | это... Что такое Мансурова, Мария Николаевна? (academic.ru)
