Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Andrejs Bohanovs

Andrejs Bohanovs

Andrejs Bohanovs (1864. g. 1. oktobrī Hersonas guberņā, Krievijas impērijā – ?) – notārs, uzņēmējs, sabiedrisks un politisks darbinieks.

Andrejs Bohanovs piedzima Hersonas guberņā pareizticīgā mācītāja Andreja Bohanova ģimenē. Pēc Anaņjevas klasiskās ģimnāzijas absolvēšanas viņš 1883. gadā sāka studēt  Novorosijskas (Odesas) universitātes Juridiskajā fakultātē. 1887. gadā beidza universitāti, iegūdams zinātņu kandidāta grādu.

Kopš 1887. gada jūlija bija Odesas komerctiesas kancelejas ierēdnis. Kopš 1887. gada augusta bija Varšavas tiesu palātas prokurora kancelejas ierēdnis, bet kopš tā paša gada  novembra bija tiesneša amata kandidāts. 1888. gada februārī pēc paša vēlēšanās tika atbrīvots no amata Varšavas tiesu palātas kancelejā un viņš atgriezās Odesā. Tur 1888. gada aprīlī viņa sievai Sofijai (pēc tautības grieķietei, dzimušai Karavja) piedzima dēls Andrejs.

1888. gada februārī A. Bohanovs sāka strādāt Odesas apgabaltiesas palātā par zvērinātā palīgu. 1889. gada jūlijā Odesas apgabaltiesā A. Bohanovs izturēja zināšanu pārbaudi, pretendējot uz notāra amatu.

Pēc dažiem mēnešiem ar Sanktpēterburgas tiesu palātas vecākā priekšsēdētāja 1889. gada 17. novembra rīkojumu A. Bohanovs tika iecelts par Rīgas apgabala tiesu notāru. Savu kantori Rīgā viņš atvēra 1889. gada 3. decembrī. Sākumā viņa sēdeklis bija Kaļķu ielā Nr. 8, bet no 1890. gada 13. maija tā vieta bija Kaļķu ielas un Basteja bulvāra Nr. 2 krustojumā, vēlāk tika norādīta adrese Basteja bulvāris Nr. 7.

1895. gadā Rīgā tika atklāts Grieķijas konsulāts. Saskaņā ar Grieķijas  karalistes valdības lēmumu par vicekonsulu Rīgā tika iecelts A. Bohanovs.

Kopš pirmajām savas dzīves dienām Rīgā A. Bohanovs iesaistījās vietējā sabiedriskajā dzīvē. Viņš bija daudzu krievu šejienes sabiedrisko organizāciju biedrs. Viņš bija ievēlēts Krievu kluba valdē, bija arī Krievu teātra garantu biedrības  valdē, 1901. gadā viņu ievēlēja par Teātra pārvaldes/komitejas priekšsēdētāju, šos pienākumus viņš veica līdz 1914. gadam, kad viņu vienbalsīgi ievēlēja par garantu biedrības goda locekli, tajā pašā laikā par šīs biedrības goda biedriem kļuva arī  L. Ostrouhovs un S. Kļimovs.

A. Bohanovs bija arī III Savstarpējas kreditēšanas biedrības valdes loceklis. 1901.–1904. gadā viņš bija Rīgas pilsētas Domes deputāts, arī šajā jomā viņš veica aktīvu darbību.

1905. gada revolūcijas laikā A. Bohanova aktivitātes izpaudās arī politikā. Viņš bija 1905. gada oktobrī  izveidotās Konstitucionāli demokrātiskās partijas (kadeti) Rīgās nodaļas biedrs un viens no tās dibinātājiem, bija partijas biroja loceklis. Birojā vēl darbojās profesors M. Berlovs, fabriku lietu vecākais inspektors A. Bikovs, inženieris A. Verhovskis, laikraksta “Rižskije vedomosti” (Рижские ведомости) redaktors L. Vitvickis, ģimnāzijas direktors S. Ļubomudrovs, tiesas  izmeklētājs kņazs S. Mansirevs, fabrikants M. Ņesterovs, vecākais pasniedzējs P. Ruckis.

Rīgā A. Bohanovs strādāja par notāru 25 gadus. 1914. gada 11. novembrī viņš pēc paša vēlēšanās – sakarā ar slimību tika atbrīvots no notāra amata pildīšanas. Tolaik jau sākās Pirmais pasaules karš.

1914. gada 22. novembrī A. Bohanovs aizbrauca no Rīgas. Viņa aizbraukšanas priekšvakarā Krievu teātra garantu biedrības un III Savstarpējās kreditēšanas biedrības pārstāvji organizēja A. Bohanova godināšanu, sarīkojot svinīgas vakariņas Švarca restorānā. 

A. Bohanovs aizbrauca uz Odesu, kur viņam bija ģimenes uzņēmums, kā arī nekustamais īpašums. Par notāra un uzņēmēja Andreja Bohanova turpmāko likteni pašlaik neko nav izdevies noskaidrot, ir zināma tikai visai skopa informācija par viņa ģimenes locekļiem.

A. Bohanova sieva Sofija Karavja (1868. g. Odesā – ?) bija 1. ģildes tirgotāja meita. 1925. gadā dzīvoja Francijā.

Dēls Andrejs Bohanovs (1888. g. 18. aprīlī Odesā – ?) bija uzņēmējs un sportists, A. Bohanova ādu fabrikas direktors, Odesas Goda pilsonis (šinī ziņā turpinot pēctecību ģimenē). Mācījies Vernejas licejā Normandijā (Francijā) un Novorosijskas (Odesas) universitātē. Pēc universitātes absolvēšanas veica komercdarbību. 1914. gadā apprecējās ar Olgu Kavuru. 1915. gadā ģimenē piedzima meita Ņina. Ir zināma informācija, ka A. Bohanovs jaunākais 1925. gadā bija kuģu īpašnieks Turcijā; viņš ir lūdzis piešķirt viņam Latvijas pavalstniecību, taču viņam ticis atteikts.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva 2021. gada jūnijā

Šis teksts ir saīsināts tulkojums no krievu valodas.

Informāvijas avoti:

  1.  Russland. Aus der Ostseeprovinzen, Düna Zeitung № 277, 09.12.1889.
  2.  Городской дневник. «Новое консульство в Риге», Рижский вестник № 109, 18.05.1895.
  3.  Inland, Rigasche Rundschau № 233, 12.10.1895.
  4.  Vietējās ziņas, Dienas Lapa (Rīga, Petrograda), Nr. 276, 04.12.1901.
  5.  Lokales. Eine russische konstitutionelle Partei, Düna Zeitung № 240, 01.11.1905.
  6.  Юбилейное историческое и художественное издание в память 300-летия царствования державного Дома Романовых. Москва, 1913.
  7.  Русский театр в Риге (1883-1912). Рига, 1913. http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/theatre-in-riga-1812/
  8.  Vietējās ziņas. «Rigas notārs Bohanovs», Dzimtenes Vēstnesis № 260, 11.11.1914.
  9.  Городской дневник, «Быв. рижский нотариус А. А. Боханов», Рижский вестник № 271. 24.11.1914.
  10.  Lokales. Der frühere hiesige Notarius A. A. Bachanow, Rigasche Rundschau № 272, 24.11.1914. 
  11. Л.Г. Белоусова, А.В. Мартыненко, А.М. Паниван, М.Г. Батурина, А.Е. Бух “Труды государственного архива Одесской области”, Том XXVII, Греки Одессы, Именной указатель по метрическим книгам Одесской Греческой Свято–Троицкой церкви, часть VI1907 – 1920.  –  Одесса, 2009.
  12. Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013.