Semjons Šafranovs

Semjons Šafranovs (1820. g. 25. janvārī /6. februārī, Rjazaņas guberņā, Krievijas Impērijā – 1888. g. 8./20. aprīlī, Miziņecas sādžā, Rjazaņas guberņā, Krievijas Impērijā) – filologs, pedagogs, ģimnāziju direktors, sabiedriskais darbinieks.

Semjons Šafranovs ir dzimis 1820. gada 25. janvārī (pēc vecā stila) Rjazaņas guberņā, pareizticīgā priestera Nikolaja Šafranova daudzbērnu ģimenē. No astoņu gadu vecuma Semjons mācījies Garīgajā skolā. Agri zaudējot savus vecākus, viņš dzīvojis un ticis audzināts Garīgajā skolā, pēc tam – Rjazaņas Garīgajā seminārā.

Rjazaņas Garīgajā seminārā Semjons mācījās trīs gadus, pēc tam aizgājis no semināra un veltījis laiku pašizglītībai, lai sagatavotos iestājeksāmeniem Maskavas Universitātē. 1837. gadā S. Šafranovs tika uzņemts Maskavas Universitātes Vēstures un Filoloģijas nodaļā, kuru absolvējis 1841. gadā.

Tajā pašā gadā Semjons Šafranovs saņēmis ielūgumu ieņemt krievu valodas un literatūras vecākā pasniedzēja amatu Rīgas guberņas ģimnāzijā. Taču tolaik apstākļi tam nebija piemēroti. 1842. gada vasarā viņš oficiāli tika iecelts minētās ģimnāzijas vecākā pasniedzēja amatā un pārcēlās uz dzīvi Rīgā.

Tomēr Rīgā S. Šafranovs nejutās visai omulīgi un tādēļ centās mainīt dienesta vietu. Uz oficiālo pieprasījumu ļaut viņam pāriet uz darbu Harkivā, Tērbatas (Tartu) mācību apgabala kurators Е. fon Krafstrems (vāc. – E. v. Craffström) atbildējis, ka Rīgas ģimnāzijas uzplaukumam un krievu valodas apguves turpmākajai virzīšanai Baltijas novadā ir nepieciešami labi skolotāji, un piedāvājis S. Šafranovam aiztāvēt maģistra grādu, ko pasniedzējs arī īstenojis 1852. gada maijā.

Semjons Šafranovs izpildījis ne tikai pedagoga pienākumus, bet arī uzrakstījis vairāk nekā divdesmit iespiestos darbus krievu filoloģijas jomā. Viņš bijis arī sabiedriskais darbinieks – aktīvi piedalījies pirmo krievu biedrību dibināšanā Rīgā. 1862. gada 16. septembrī Rīgā, Mazajā ģildē, notikušas “visu sabiedrības kārtu sarunas”. Tajās piedalījās 80 tirgotāji, 7 garīgās kārtas personas, 27 zinātnieki un ierēdņi un 10 miltārpersonas. Šajā sapulcē ar runu uzstājās arī S. Šafranovs. Galarezultātā, tika nolemts dibināt Labdarības biedrību, Krievu Publisko bibliotēku, Biedrību krievu sabiedriskā nama iegādei un Krievu klubu. Bija izteikta arī doma par nepieciešamību izveidot krievu banku un izdot krievu avīzi.

Mācību resors ievērojis S. Šafranovs darbību, un 1862. gada decembrī viņš tika paaugstināts amatā un iecelts par Sanktpēterburgas 5. ģimnāzijas inspektoru. Tajā laikā Šafranovs jau bija piedalījies dažu krievu biedrību statūtu izstrādē, un tādējādi viņš licis pamatus tādām krievu biedrībām kā: Krievu Tautas bibliotēka, Krievu Labdarības biedrība (ar bērnu patversmi), Krievu klubs un dziedāšanas biedrība “Bajan”.

Kad Semjons Šafranovs devies no Rīgas un Baltijas novada dienēt uz savu jauno dienesta vietu, viņa sakari ar vietējām krievu biedrībām netika pārtraukti. Visbiežāk viņa vārds tiek minēts saistībā ar Jevtihija Osipova vārdu sakarā ar dziedāšanas biedrības“Bajan” dibināšanu 1863. gadā.

1867. gadā pareizticīgā arhibīskapa Platona laikos, pēc šā Virsgana iniciatīvas tika dibināta Rīgas Pētera-Pāvila Pareizticīgā brālība. Semjons Šafranovs arī piedalījies brālības sākotnējā ierīkošanā un bija viens no pirmajiem Pētera-Pāvila Pareizticīgās brālības Padomes locekļiem. Tāpat viņš bija Rīgas Aleksandra un Lomonosova ģimnāziju dibināšanas komiteju sastāvā.

S. Šafranova laikabiedri un domubiedri dēvējuši viņu par Rīgas krievu sabiedriskuma tēvu, uzskatījuši par tālredzīgu un enerģisku valstsvīru. Šafranova darbība ir novērtēta arī pazīstamā krievu ierēdņa un publicista Jurija Samarina publicistiskos darbos.

Līdztekus sabiedriskajai darbībai, attīstījusies arī S. Šafranova dienesta karjera. Pēc tam, kad Sanktpēterburgas 5.ģimnāzijas inspektora amats tika likvidēts, viņš iecelts par Sanktpēterburgas mācību apgabala skolu direktoru, vēlāk, paralēli šim amatam, viņš bijis Sanktpēterburgas Statistiskās komitejas loceklis.

1865. gada pavasarī S. Šafranovs tika ieskaitīts Valsts īpašumu ministrijas štatā un 1865. gada jūnijā iecelts par Baltijas Valsts īpašumu palātas vadītāju. 1867. gadā viņš pārcelts dienēt vadītāja amatā uz Saratovas Ārzemju kolonistu biroju. 1869. gadā viņu pārcēla dienēt uz Kostromas guberņu par guberņas skolu direktoru, bet jau 1870. gadā viņš tika iecelts par Maskavas 6. ģimnāzijas direktoru. Sākot no 1873. gada, S. Šafranovs dažus gadus strādājis par Pāvila Galagana Kolēģijas direktoru Kijevā, bet no 1876. līdz 1884. gadam viņš strādājis Poltavas ģimnāzijas direktora amatā. 1884. gadā viņš atstādinājies no dienesta.

Līdz pat pēdējām sava mūža dienām Semjons Šafranovs uzturējis kontaktus ar Rīgas sabiedriskajiem darbiniekiem un krievu biedrībām. Piemēram, krievu dziedāšanas biedrībai “Bajan” viņš sūtījis savus poētiskos daiļdarbus kopā ar paša sacerētajām muzikālajām kompozīcijām, lai tās varētu izpildīt biedrības radošajos pasākumos un jubilejās. Pēdējo no šādām kompozīcijām, kas tika atsūtīta neilgi pirms viņa nāves, Šafranovs bija veltījis biedrības “Bajan” 25. gadskārtai.

Semjons Šafranovs ir miris 1888. gada 8. aprīlī Miziņecas sādžā, Rjazaņas guberņā.

Baznīcas aizlūgums sakarā ar S. Šafranova nāvi tika noturēts arī Rīgā.

Ģimene un bērni:

Dzīvesbiedre – Jevdokija Šafranova, dzimusi – Dolbeževa (? - 1873. g. 20. augustā, Harkivā).

Dēls – Nikolajs Šafranovs (1844–1903) – Sanktpēterburgas Zemkopības (Meža) institūta mežsaimniecības profesors, sabiedriskais darbinieks.

Dēls – Vsevolods Šafranovs – pedagogs, sabiedriskais darbinieks. 1870. gadā strādājis par pasniedzēju Aleksandra ģimnāzijā Rīgā. Vēlāk dienējis par komerczinātņu pasniedzēju Dinaburgas (Daugavpils) reālskolā, no 1886. gada 3. jūnija – Rīgas Krievu reālskolas inspektors (no 1890. g. – Imperatora Pētera I Rīgas reālskola). 1897. gadā pārcelts dienēt Finanšu ministrijas resorā uz Varšavu.

Meita – L. Šafranova – krievu filoloģijas pasniedzēja, kā arī glītrakstīšanas, vēstures un ģeogrāfijas pasniedzēja.

Tekstu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

1. In diesem Jahre fanden die Prüfungen, Rigasche Stadtblätter № 26, 01.07.1842. S.4.
2. Mag. S. N. Schafranow [Biografie],  Inland № 51, 17.12.1862.
3. Ein Allerh. Befehl, Rigasche Zeitung № 231, 04.10.1863.
4. Locales. Rigasche Zeitung № 303, 30.12.1863.
5. Inland. St.-Petersburg. Rigasche Zeitung № 83, 13.04.1865.
6. Rückblick auf das Jahr 1863. Rigasche Zeitung №303, 30.12.1865.
7. Inland. Riga. Rigasche Zeitung № 204, 04.09.1867.
8. Inland. Riga. Rigasche Zeitung № 213, 15.09.1869.
9. Семён Николаевич Шафранов [некролог]. Рижский вестник №80, 09.04.1888.
10. Рига, 2-го июля. Рижский вестник №144, 02.07.1870.
11. Рига, 30-го ноября. От директора Александровской гимназии Н.П. Гамбурцова, Рижский вестник № 268, 30.11.1870.
12. Рига, 3-го июня. Несколько слов о хоровом пении в училищах. Рижский вестник № 122, 03.06.1871.
13. Рига, 15-го сентября. До поводу прощания русского общества, Рижский вестник № 206, 15.09.1871.
14. Городская летопись. Служебная и литературная деятельность И. М. Николича, Рижский вестник № 268, 04.12.1873.
15. Внутренние известия. Рижский вестник № 185, 23.08.1874.
16. Внутренние дела. Рижский вестник № 220, 03.10.1884.
17.  Внутренние дела. Рижский вестник № 135, 20.06.1886.
18. Городской дневник. Рижский вестник № 288, 29.12.1887.
19. Похороны С.Н. Шафранова. Рижский вестник № 87, 18.04.1888.
20. Внутренние дела. Рижский вестник № 269, 05.12.1888.
21. Городской дневник. В. С. Шафранов. Рижский вестник № 2, 03.01.1897.
22. Шафранов Семён Николаевич, Ряжская энциклопедия с отсылкой к Библиографическому словарю писателей, ученых и художников уроженцев (преимущественно) Рязанской губернии: http://encyclopedia.ryajsk-lib.ru/soderzhanie/sh/shafranov-semen-nikolaevich/
23. Русская песня в Риге. К 75-летию русского певческого общества «Баян». Сборник статей под ред. А. Перова. – Издание общества «Баян». Рига, 1939, стр. 5-10.