Sākumlapa > Tēmas > Personas
Personas
Ivans Labutins

Ivans Labutins

Ivans Labutins (1855. g. 28. decembrī Rīgā, Krievijas impērijā – 1932. g. 16. maijā Rīgā, Latvijas Republikā) – Rīgas pilsētas valdes sekretārs, sabiedrisks darbinieks.

Ivans Labutins ir beidzis Rīgas pilsētas reālģimnāziju, 1875. gadā viņš turpināja mācības Rīgas Politehnikumā, šeit, pēc “Rigasche Rundschau” ziņām, viņš darbojās arī studentu korporācijā “Rubonia”.

1878. gadā I. Labutins beidza studijas Politehnikuma Lauksaimniecības nodaļā un kādu laiku strādāja par asistentu šīs mācību iestādes ķīmisko izmēģinājumu stacijā.

1879. gadā I. Labutins iestājās Rīgas komunālās pārvaldes dienestā par pilsētas valdes krievu valodas tulku. 1882.–1885. gadā bija pilsētas valdes arhivārs, bet kopš 1890. gada kļuva par valdes otro sekretāru.

Bez sava tiešā darba I. Labutins veica ari sabiedrisko darbību, bija Krievu kluba biedrs, reiz tika ievēlēts par kluba vecāko, bija arī kluba padomes loceklis. Viņš darbojās arī Krievu teātra pārvaldē, daudzus gadus bija biedrības “Gostinij dvor” (Tirgotavu rindas) biedrs, ieņēma tās valdes locekļa un priekšsēdētāja posteni.

1929. gada novembrī Ivans un Sofija Augusta  Labutini draugu lokā svinēja sudrabkāzas.

Ivans Labutins nomira 1932. gada 16. maijā, apglabāts Rīgā, Pokrova kapsētā, tur atdusas arī viņa sieva, kura bija mirusi piecus mēnešus pirms dzīvesbiedra aiziešanas mūžībā.

Ziņas par tuvākajiem ģimenes locekļiem:

Vecāki:  Jeļizaveta un Grigorijs Labutini.

Māsa:    Kapitolīna Labutina, laulībā uzvārds Volicka (Wolitzky).

Sieva:   Augusta Labutina (dzimusi Behlina, 1858. g. 13. martā – 1931. g. 3. decembrī  Rīgā).

Bērni:

Aleksandrs Labutins (1880–1970) – būvinženieris, inženierzinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors. Daudzus gadus bija Rīgas pilsētas inženieris. Darbojies ostu būvniecībā. Latvijas Republikas Jūras departamenta vecākais inženieris (kopš 1919. gada), kopš 1938. gada –  tehniskais vadītājs. Dienesta pienākumu dēļ iepazinis    ostu darbību Vācijā, Anglijā, Francijā un vēl citās valstīs. Vienlaikus viņš piedalījās arī Krievu nacionālās apvienības darbībā, bija vairāku – gan Krievijas impērijas, gan Latvijas Republikas  laikā darbojošos – sabiedrisko organizāciju un biedrību loceklis, kā arī ieņēma tajās vadošus amatus, tādas kā, piemēram, Krievu izglītības biedrība , Krievu labdarības biedrība, Latvijas krievu inženieru biedrība un vēl citas. 1931. gadā  A. Labutins bija iekļauts kā deputāta kandidāts krievu sarakstā Nr. 21 Rīgas pilsētas Domes vēlēšanās. Arī Saeimas vēlēšanās viņš piedalījās kā deputāta kandidāts, pārstāvēdams pareizticīgo un vecticībnieku un apvienoto krievu organizāciju sarakstu. 1938.–1944. gadā bija Latvijas Universitātes profesors. 1944. gadā emigrēja uz Vāciju, kur dzīvoja dažus gadus, pēc 1949. gada pārcelas uz Šveici, kur dzīvoja līdz sava mūža galam.

Pāvels Labutins (1883. g. Rīgā – ?) – beidzis Rīgas pilsētas reālskolu, vēlāk apguvis arhitekta profesiju.

Olga Labutina (laulībā uzvārds Hallere, 1886. g. Rīgā – 1973. g.) – 1903. gadā ar sudraba medaļu absolvēja L. Tailovas Rīgas Sieviešu ģimnāziju.

Jekaterīna Labutina (laulībā uzvārds Anspaha (Anspach), 1895. g. Rīgā – 1968. g.) – 1913. gadā absolvēja L. Tailovas Rīgas Sieviešu ģimnāziju. 1917. gadā apprecējās ar juristu Valteru Anspahu (1891. g. Rīgā – 1981. g. Vīsbādenē, Vācijas Federatīvajā Republikā).

                                 Tekstu sagatavoja Aleksandra Jakovļeva

 

Informācijas avoti:

  1.  Театр и музыка. Русский театр. Рижский вестник № 241, 30.10.1901.
  2.  Городской дневник. Русский клуб. Рижский вестник № 248, 07.11.1901
  3.  «Iwan Labutin» [Kurze Biografie], Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage №10, 01.10.1907.
  4.   «Лабутин И.Г.», Сообщения о кончине. Сегодня №136, 17.05.1932. и №137, 18.05.1932.
  5. С.А. Видякина, С.Н. Ковальчук «Именной указатель исторических захоронений рижского Покровского кладбища», 2003, 2016.
  6.  Татьяна Фейгмане, “Александр Лабутин” [биография]: http://www.russkije.lv/ru/lib/read/alexander-labutin.html