Sākumlapa > Tēmas > Personas
Nikolajs Merkuļjevs

Nikolajs Merkuļjevs

Nikolajs Merkuļjevs (1851. g. 4./16. decembrī, Rīgā, Krievijas impērijā – 1925. g. 13. augustā, Rīgā, Latvijas Republikā) – tirgotājs, Rīgas Teātra biedrības pirmais priekšsēdētājs, pazīstams sabiedriskais darbinieks, labdaris, Rīgas pilsētas domes deputāts ar lēmējbalsi.

Nikolajs Merkuļjevs ir dzimis 1851. gada 4. decembrī Rīgā. Viņa tēvs – Dmitrijs Merkuļjevs bijis senas Rīgas tirgotāju dzimtas pārstāvis. Nikolajs ieguvis izglītību Spaskas apriņķa skolā («Jesus-Schule» un «Kreisschule»). Pēc tam firmā «Ф. А. Ребининъ» jauneklis apguvis tirdzniecības un pārdošanas mākslu.

1875. gadā Nikolajs Merkuļjevs uzsāka pats savu tirdzniecības darbību, atverot veikalu Rīgā, Lielās Monētu ielas (šī iela zudusi Otrā pasaules kara laikā) un Kungu ielas Nr. 16 stūrī. Vēlāk tirgotājam Merkuļjevam piederējis nams Maskavas ielā Nr. 79 (pēc vecās numerācijas).

1891. gadā N. Merkuļjevs pārstājis nodarboties ar tirdzniecības lietām veikalā un veltījis sevi pilsētas, sabiedriskajām un labdarības lietām. Dažādos laikposmos viņš ieņēmis daudzus sabiedriskos amatus, no kuriem virknē amatu tika ievēlēts vairākkārt, bet vairākās biedrībās viņš ievēlēts par goda biedru, jo veicis ieguldījumu to attīstībā.

Nikolajs Merkuļjevs aktīvi piedalījies arī Pareizticīgās Baznīcas garīgās dzīves norisēs. 19. gadsimta septiņdesmitajos gados viņš ilglaicīgi bija Rīgas Visu Svēto baznīcas draudzes Aizgādnības komitejas priekšsēdētājs. Apmēram 10 gadus - līdz 1900. gada septembrim - šajā pašā pareizticīgo baznīcā viņš izpildīja draudzes vecākā pienākumus.

Viņš bija viens no Krievu teātra dibinātājiem un garantiem Rīgā, kā arī bijis Rīgas Krievu teātra lietu Pārvaldes sastāvā un pirmais tās priekšsēdētājs, kurš ievēlēts 1901. gadā. Viņš piedalījies arī Pirmās Krievu maksas tautas bibliotēkas dibināšanā un darbībā (dibināta 1895. gadā).

N. Merkuļjevs aktīvi piedalījās Rīgas pašvaldības lietās. Sākot no 1883. gada, vairāku termiņu laikā viņu pārvēlēja par Rīgas pilsētas domes deputātu ar lēmējbalsi. Viņš bija pirmais un vienīgais no krieviem, kurš tika pagodināts ar pilsētas padomnieka goda nosaukumu. Viņš daudz strādājis dažādās Rīgas domes komisijās, tomēr visvairāk uzmanības un spēka veltījis iemīļotajai celtniecības lietai.

Vairākus gadus viņš bija Rīgas Trešās Savstarpējā kredīta biedrības direktors. Gandrīz 40 gadu laikā, sākot no 1885. gada, viņš vadījis Rīgas Hipotēku biedrību.

N. Merkuļjevs piedalījies arī Rīgas Labdarības biedrības darbībā, kura nodarbojusies ar palīdzību trūcīgajiem krievu tautības rīdziniekiem. Viņa pārraudzībā bija Labdarības biedrības nekustamais īpašums – Marijas nabagu patversme un Aleksandra skola Rīgā, kā arī vasarnīca Dubultos.

Pateicoties N. Merkuļjeva tiešajai līdzdalībai, tika uzcelta Krievu Čakluma Nama (kriev. – Дом Трудолюбия) biedrības ēka (līdz Pirmajam pasaules karam – rokdarbu skola meitenēm; starpkaru Latvijā – 7. krievu pamatskola; tagad – Rīgas 3. mūzikas skola), kura tolaik atradusies Maskavas ielā 140a (pēc mūsdienu numerācijas – nams Nr. 166). 1900. gadā Rīgā tika atklāts Bērnu Čakluma Nams (kriev. – Детский Дом Трудолюбия). Pēc laikabiedru teiktā, Labdarības biedrība bija Maskavas priekšpilsētas krievu iedzīvotāju kultūras centrs.

Par darbību Sarkanā Krusta biedrībā un citās labdarības iestādēs N. Merkuļjevs tika apbalvots ar ordeņiem un medaļām.

1922. gadā neatkarīgajā Latvijas Republikā, pateicoties N. Merkuļjeva iniciatīvai un organizatoriskām spējām, tika atjaunota Krievu Labdarības biedrības darbība Rīgā. Līdz mūža beigām viņš palika arī Rīgas Hipotēku biedrības direktora amatā.

Būdams krievs pēc savas etniskās izcelsmes, Nikolajs Merkuļjevs nekad nav izrādījis lielkrievu šovinismu, bet labdarības lietās vienlīdz līdzjūtīgi izturējies pret visiem cilvēkiem, neskatoties uz trūkumcietēja konfesionālo piederību vai tautību. Pateicoties šīm pozitīvām īpašībām, labdaris un sabiedriskais darbinieks bija izpelnījies cieņu un plašu popularitāti visu tautību rīdzinieku vidū.

Nikolajs Merkuļjevs ir miris 1925. gada 13. augustā Rīgā. Apbedīts Rīgas Visu Svēto kapsētā (nav saglabājusies līdz mūsu dienām).

ĢIMENES LOCEKĻI

Dzīvesbiedre:

Marija Merkuļjeva (1859, Jēkabpilī – 1940, Rīgī) palīdzēja vīram viņa sabiedriskajā darbībā. Rīgas Bērnu Čakluma Nama (kriev.- Детский Дом Трудолюбия) vicepriekšsēdētāja.

Māsa:

Jūlija Kuročkina (dzim. Merkuļjeva; ?– 1910. g., Rīgā).

Materiālu sagatavojusi Aleksandra Jakovļeva, 2021.g. jūnijā

Saīsināts tulkojums no krievu valodas

Informācijas avoti:

  •   Городской дневник. Русский театр. Рижский вестник. №220, 07.10.1886.
  •   Subventionirung des russischen Theaters in Riga seitens der Stadtverwaltung. Rigasche Stadtblätter, № 44, 06.11.1886.
  •   Городской дневник. Отчет о деятельности рижского благотворительного общества для призрения русских бедных за 1902 год. Рижский вестник №122, 06.05.1903.
  •   Stadtrat Nikolai Dmitrijewitsch Merkuljew, Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage №2, 01.02.1905. S.15.
  •   Городской дневник. Юбилей Н.Д. Меркульева. Рижский вестник, №276, 12.04.1910.
  •   Заседание Рижской Врем. Городской Думы. Рижское обозрение, №98, 02.05.1917.
  •   Rigaer Chronik. N.D.Merkuljew [Nachruf], Rigasche Rundschau, № 179,14.08.1925. Стр. 5.
  •   Б.Ш. «Н.Д.Меркульев» [Некролог], Сегодня, №180, 15.08.1925. стр.6.
  •   Б—свъ «Николай Димитріевичъ Меркульевъ» [Некролог]. Вечернее время: ежедневная русская газета №421, 15.08.1925.
  •   5-летие Русского Благотворительного об-ва в Риге. Сегодня, №250, 5.11.1927.
  •   Русский театр в Риге: 1883-1912: http://www.russkije.lv/ru/journalism/read/theatre-in-riga-1812/
  •   Константин Гайворонский. «Баронские хитрости», статья из газеты «Вести Сегодня» № 185. см. также: https://www.russkije.lv/ru/journalism/read/gaivoronsky-rennikov/
  •