Anna Žerebcova-Andrejeva
Anna Žerebcova-Andrejeva (1868. g. 13./25. septembrī Grodņā, Krievijas impērija – 1944. g. 23. martā Rīgā, Latvijā /Ostlandē) – dziedātāja, izcila kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildītāja (mecosoprāns) un pedagoģe.
Dziedātājas tēvs Grigorijs Žerebcovs pēc izcelšanās bija senas krievu muižnieku dzimtas pārstāvis, bet mātes senču vidū bija Baltijas aristokrātisko ģimeņu pārstāvji.
Anna studēja Sanktpēterburgas Konservatorijas profesores Natālijas Ireckas klasē. 1892. gadā, seņemdama konservatorijas diplomu, viņa devās uz viesizrādēm, uzstājoties Vācijas pilsētās. Viesizrādes turpinājās divus mēnešus, jaunā dziedātāja uzstājās kopā ar izcilo mūziķi un komponistu Antonu Rubinšteinu, kas pirmais atzina viņas talantu.
To komponistu vidū, kuri augstu vērtēja A. Žerebcovas vokālo mākslu, bija arī N. Rimskis-Korsakovs. Abu mūziķu radošā sadarbība sākās pēc dažiem kopīgiem koncertiem 1894. gadā Odesā. Šeit komponists bija rīkojis savus autorkoncertus; viņš stāvēja pie diriģenta pults, bet jauno dziedātāju aicināja izpildīt dažas romances un ārijas no savām operām. Vēlāk viņa bieži dziedāja slavenajos komponista mājas muzikālajos vakaros, kas tika rīkoti Sanktpēterburgā.
A. Žerebcova strauji ieguva autoritāti muzikālajā vidē – dziedātāja tika uzskatīta par vienu no labākajām krievu kamermūzikas vokālo skaņdarbu izpildītājām. Viņas laikabiedri pastāvīgi uzsvēra dziedātājas vokālā snieguma augsto profesionalitāti, kā arī to, ka viņas izpildīšanas manierei bija raksturīga izsmalcināta muzikālā kultūra un meistarība.
Dziedātājai bija ļoti plašs repertuārs – no klasikas līdz 19.gadsimta beigu-20.gadsimta sākuma modernajiem skaņdarbiem. Viņa bija nepārspējama krievu mūzikas interpretātore. Daudzi krievu komponisti – Aleksandrs Glazunovs, Sergejs Rahmaņinovs, Igors Stravinskis, Sergejs Prokofjevs – tieši Annai Žerebcovai uzticēja savu jauno vokālo skaņdarbu pirmatskaņojumu. Skatuves māksliniece prata izprast un atklāt publikai šo komponistu skaņdarbu daiļskanīgumu un māksliniecisko vērtību. Acīmredzot tieši tādēļ daudzi komponisti veltīja viņai virkni savu skaņdarbu: Nikolajs Rimskis-Korsakovs («Eņģelis»); Аntons Arenskis («Poēzija»), Vladimirs Ščerbačovs («Tev nav skumīgi»), Sergejs Prokofjevs («Manā dārzā» un «Zintnieks») un citi.
1907. gadā, pēc Aleksandra Glazunova ielūguma, dziedātāja kļuva par Sanktpēterburgas Konservatorijas pasniedzēju. Pēc 7 gadiem viņa tika iecelta par Konservatorijas profesori, vēlāk kļuva par Vokālās mākslas nodaļas vadītāju, nomainīdama šajā amatā savu pedagoģi Natāliju Irecku. Žerebcovas studentu vidū bija izcilas kamerdziedātājas – Marija Briāna, Zinaīda Artemjeva un Larisa Kiča.
Anna Žerebcova apmācīja arī kādu visai neparastu jaunavu: 22 gadus veco Hesenes-Darmštates princesi Alisi. Laikposmā, kad princese tikko bija ieradusies Krievijā kā Krievijas troņmantnieka līgava, A. Žerebcova privāti pasniedza viņai vokālās mākslas stundas. Kļūdama par ķeizarieni Aleksandru Fjodorovnu, bijusī princese saglabāja sirsnīgas draudzīgās attiecības ar savu pedagoģi. Pēc ķeizarienes ielūguma Anna Žerebcova-Andrejeva kopā ar dzīvesbiedru Marijas (Мариинский) Operas teātra operdziedātāju Nikolaju Andrejevu tika uzņemta Krievijas cara galmā Sanktpēterburgā un dažas reizes viesojās Krimas Livādijā, kur patika atpūsties ķeizara ģimenei.
Par pavērsiena gadu A. Žerebcovas-Andrejevas, kā arī visu Krievijas iedzīvotāju dzīvē, kļuva 1917. gads. Sākumā likās, ka mūziķu Andrejevu ģimene bija atradusi savu vietu šajos jaunajos Pēterpils dzīves apstākļos. Bet 1919. gadā Anna Žerebcova-Andrejeva kļuva atraitne, un viņai vienai nācās gādāt par jaunākajiem bērniem – pusaudžiem Alekseju un Kiru. Vēl pēc trim gadiem dziedātāja nolēma aizbraukt no Krievijas.
Viņa devās uz Rīgu pēc profesora Jāzepa Vītola – Latvijas Konservatorijas direktora - ielūguma. Anna Žerebcova-Andrejeva cerēja kļūt par šīs mācību iestādes pasniedzēju. Tomēr dažu iemeslu dēļ viņai tā arī neizdevās saņemt vokālās katedras profesores vietu.
Turpināt vokālo karjeru viņa atteicās – 54 gadu vecumā nav viegli uzsākt visu no jauna jaunajā vietā. Tādēļ 1923. gadā profesore A. Žerebcova-Andrejeva atklāja pati savu vokālo studiju, kas pastāvēja 21 gadu ilgā laika posmā – līdz pat pedagoģes mūža pēdējām dienām. A. Žerebcova kā pedagoģe izpelnījās autoritāti Rīgā; katru gadu, pavasarī viņa rīkoja savu studentu „atskaites” vakarus Konservatorijas zālē.
Apmācības procesā Anna Žerebcova-Andrejeva pievērsa ievērību ne tikai vokālās izpildīšanas tehnikai, bet arī muzikāli izglītoja savas audzēknes un pasniedza tām skatuviskās uzvešanās mākslu. Pēc padoma pie pedagoģes vērsās arī profesionālās operdziedātājas. Tā, viņa konsultēja Annu Grēviņu pirms viņas došanās stažēties uz Itāliju 1925. gadā. 1935. gada aprīlī pedagoģe radoši strādāja ar Mariju Saksu, bet Milda Langenfelde izmantoja viņas profesionālos padomus, gatavojoties koncertiem 1934. gada martā un 1939. gada augustā.
Anna Žerebcova-Andrejeva apmācīja savus studentus, pamatojoties uz klasisko repertuāru. Viņas audzēknes izpildīja dažādu stilu un laikmetu vokālos skaņdarbus, kā arī latviešu komponistu – A. Jurjāna, A. Kalniņa, E. Dārziņa, J. Mediņa, L. Garūtas un J. Vītola – vokālos skaņdarbus.
1930. gados Anna Žerebcova-Andrejeva kļuva par Rīgas krievu dziedāšanas biedrības „Bajan” locekli. 1937. gadā viņas darbība šajā biedrībā īpaši aktivizējās, jo tad biedrībā tika nodibināta literāri teatrālā studija, kur A. Žerebcova-Andrejeva nodarbojās ar studijas biedru balsu nostādīšanu un deva vokālās mākslas stundas.
Neskatoties uz to, ka pēdējos mūža gados A. Žerebcova-Andrejeva bieži bija slimojusi, viņa turpināja strādāt līdz pat sava mūža pēdējai dienai. 1944. gada 23. martā viņai, kā parasti, bija nodarbības, bet naktī, miega laikā, viņa nomira. Tiek uzskatīts, ka Anna Žerebcova-Andrejeva mira no sirdstriekas.
26. martā Annu Žerebcovu-Andrejevu apbedīja Rīgas Pokrova kapos.
«Kopā ar Annu Grigorjevnu Žerebcovu-Andrejevu no mums ir aizgājušas arī dzīvās atmiņas par krievu muzikālās mākslas spožo laikmetu...» ( laikraksts «Russkij vestņik», 1944. gada 25. martā).
Latvijā A. Žerebcovas-Andrejevas studentu vidū bija:
Ida Blūmenfelde, mecosoprāns;
Lidija Dobrovoļska, soprāns;
Klavdija Sigirska, mecosoprāns.
Marina Mihaileca
Ilustrācijas tēmai
