Ludmila Moroza

Ludmila Moroza (1956. g. 30. aprīlī Kalnciemā, Latvijas PSR) – kamermūzikas skaņdarbu izpildītāja un operdziedātāja (mecosoprāns), vokālās mākslas pedagoģe.

Ludmila Moroza ir dzimusi strādnieku ģimenē. Profesionālo muzikālo pamatizglītību viņa ieguva Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas vokālās mākslas klasē pie profesores Rašeles Šulovas.  

L. Moroza turpināja mācības un iestājās Latvijas Konservatorijā. Šeit viņa studēja pie pazīstamās latviešu operdziedātājas Laimas Andersones-Silāres (mecosoprāns). Konservatoriju L. Moroza absolvēja 1983. gadā.  Savu vokālo mākslu topošā dziedātāja pilnveidoja, stažējoties Maskavas Konservatorijas docentes V. Kudrjavcevas klasē (1983.–1986. g., studēja neklātienē).

Pēc mācību kursa beigām jaunajai dziedātājai piedāvāja darbu Maskavas Konservatorijā, šis fakts liecina par to, cik augstu tika novērtētas viņas profesionālās dotības. Ludmila kļuva par pedagoģi Vokālās mākslas katedrā un Obligātās dziedāšanas katedrā. Papildus tam viņai piedāvāja būt par profesora L. Vīgnera asistenti operas klasē. Pedagoģisko darbību Konservatorijā (Mūzikas Akadēmijā) Ludmila Moroza turpināja līdz pat 2006. gadam.

Līdzās tam Ludmila Moroza dziedāja korī «Аve Sol» (1984–1989). Šā kora repertuārs bija ārkārtīgi plašs – no barokas laikmeta skaņdarbiem līdz 20. gadsimta mūzikai. Soliste Ludmila Moroza kopā ar kori piedalījās viesizrādēs daudzās pasaules valstīs. No 1995.  līdz 2001. gadam viņa bija arī kora  «Blagovest» soliste.

L. Moroza izpildīja solopartijas arī daudzos lielas formas vokālajos skaņdarbos, to vidū:  V. A. Mocarta Мissa brevis Re mažorā (9 koncerti Lietuvā, S. Sondecka vadībā);  mūsdienu komponista Nikolo Petīnas kora simfonijā P. Čaikovska koncertzālē Maskavā (dziedot kopā ar kori «Latvija», diriģenta Dm. Kitajenko vadībā); A. Vivaldi «Glorija» kopā ar kori «Latvija», Maskavas simfonisko orķestri un diriģentu V. Sinaiski (Doma baznīcā).

Visai neilgu laiku Ludmila Moroza dziedāja arī Latvijas Operas teātrī, tostarp, izpildīja Olgas un Aukles partijas P. Čaikovska operā «Jevgeņijs Oņegins» (diriģenta G. Rinkjaviča vadībā).

Dziedātājai piemīt ļoti daiļskanīga, „samtaina” tembra balss, kas vienādi labi skan visa reģistra diapazonā. Viņai raksturīga stila izpratne un izjūta, katrs viņas izpildītais vokālais skaņdarbs ir dziļi pārdomāts. Publikai patīk dziedātājas cēlā izpildīšanas maniere, viņas uzvedības uz skatuves aristokrātisms.

Ludmilai Morozai ir plašs kamermūzikas skaņdarbu repertuārs, to vidū ir P. Čaikovska, S. Rahmaņinova, G. Sviridova romances, komponistu R. Vāgnera, M. Zariņa un L. Garūtas vokālie skaņdarbi. Koncertos dziedātāja izpilda arī veselu virkni operu āriju no krievu un Rietumeiropas komponistu operām, tai skaitā, Azučenas, Karmenas, Ļubašas, Poļinas, Zībela (no Š. Guno operas „Fausts”) ārijas.

Talantīgā vokāliste aizrautīgi turpina nodarboties ar pasniedzējas darbību. Daudzi viņas audzēkņi ir Latvijas un straptautisko vokālistu konkursu uzvarētāji.

Marina Mihaileca