Larisa Ļutjko

Larisa Ļutjko (dzimusi Parfjonova; 1965. g. 30. augustā Rīgā, Latvijas PSR) – dziedātāja, soprāns, vokālā pedagoģe, Latvijas Vokālo pedagogu asociācijas (LVPA) locekle, Baltkrievu biedrības “Promeņ” baltkrievu dziesmu ansambļa “Nadzeja” vadītāja, vokālās studijas “Canto” vadītāja, ansambļa “Classic-duet” dalībniece.

Dziedātājas tēvs Vadims Parfjonovs bija atslēdznieks-regulētājs aušanas fabrikā “8. marts”, māte Poļina Parfjonova bija inženiere-tehnoloģe cepuru izgatavošanas fabrikā “Rīgas filcs”.

1982. gadā Larisa pabeidza Rīgas 74. vidusskolu, vienlaikus mācījās arī Virsnieku nama Rīgas mūzikas skolā, klavieru klasē, kuru beidza 1981. gadā. Kopš bērnības viņa sapņoja kļūt par dziedātāju, tādēļ 1982. gadā iestājās kultūras nama “Oktobris” vokālajā studijā, kur dziedāšanu mācīja pedagoģe Lilija Sīle. Pēc tam šo studiju vadīja Latvijas PSR Nopelniem bagātā māksliniece, Rīgas Operetes teātra soliste Jevgēnija Tomgorova. L. Ļutjko velta viņai sirsnīgus vārdus: “Jevgēnija Tomgorova iemācīja man ne tikai vokālās prasmes, bet arī ticību sev, atklāja dziedāšanas prieku.” 1983. gadā Larisa iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas skolas vokālajā klasē, dziedāšanu mācījās pie pedagoģes Veras Zilpaušas, skolu pabeidza 1987. gadā. Tajā laikā Larisa kopā ar Gaļinu Poļakovu izveidoja vokālo studiju rūpnīcā “Omega”.

1988. gadā Larisa apprecējās ar savu kursabiedru talantīgo vokālistu  Igoru Ļutjko, laulībā dzimuši trīs bērni – Jevgēnijs, Joanna un Ksenija.

Abi laulātie draugi bija koristi Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcā un Rīgas Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcā, kopš 2020. gada dzied Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīcā.

Larisa Ļutjko 1997. gadā  neklātienē beidza Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti.

1995. gadā ar Jevgēnijas Tomgorovas un koncertmeistara Igora Bočarņikova atbalstu Larisa Lutjko kopā ar kursabiedreni un draudzeni Gaļinu Poļakovu izveidoja sieviešu vokālo duetu “Classic-duet”, kas guvis panākumus, uzstājoties Rīgas lielākajās zālēs,  Latvijas un Lietuvas pilsētās, Berlīnes un Minhenes filharmonijā, kā arī Maskavā, Sanktpēterburgā, Pleskavā. “Classic-duet” turpināja krievu vokālās skolas ansambļu dziedāšanas tradīcijas, kuras  sāka ievērojamā dziedātāja Pāvela Ļisiciana ģimene, māsu  Ruzannas un Karinas  Ļisicianu duets 20. gadsimta 70. un 80. gados bija plaši pazīstams Padomju Savienībā un arī aiz  tās robežām. Pēc “Classic-duet” uzstāšanās Maskavā, Mākslas darbinieku centrālajā namā, kritiķi, muzikologi un televīzijas kanāla “Kultūra” speciālisti, novērtējot dziedātāju muzikālo izsmalcinātību, īpašo “Baltijas šarmu”, izpildījuma saskaņotībuun artistiskumu, atzina mākslinieces par māsu Ļisicianu jaunrades cienīgām turpinātājām.

Savos mākslinieciskajos priekšnesumos abas mākslinieces sadarbojās ar tādiem ievērojamiem koncertmeistariem kā Igors Bočarņikovs, Tatjana Černova, Jurijs Kaspers. Sanktpēterburgā, koncertējot Rumjanceva muzejā, Odojevcevas muzikālajā salonā, “Classic-duet” pavadīja Sanktpēterburgā klausītāju iecienītā koncertmeistare Valērija Vasiļjeva.

Dueta repertuārā ir komponistu A. Guriļeva, P. Bulahova, M. Gļinkas, A. Dargomižska, A. Rubinšteina, P. Čaikovska, V. Gavriļina (arī reti izpildītais cikls “Vakarаs”) skaņdarbi. Nozīmīga vieta dueta repertuārā ir  krievu tautas dziesmām, senajām un čigānu romancēm, latviešu komponistu dziesmām un romancēm, romancēm no A. Vjaļcevas repertuāra un A. Vertinska arietām. Dziedātājas ir iecienījušas arī Rietumeiropas klasiķu – J. S. Baha, V. A.  Mocarta,   F. Mendelsona, D. Rosīni, D. Pergolezi, V. Bellīni, Ž. Ofenbaha un vēl citu komponistu sacerētos skaņdarbus. Viņu  iecienīts žanrs ir arī ērģeļmūzika, viņas ir uzstājušās kopā ar  pazīstamajiem ērģelniekiem Aivaru Kalēju un Jeļenu Privalovu.

Larisa Ļutjko uzstājusies arī kā soliste, viņas soloprogrammas izskanējušas uz skatuvēm Latvijā, Krievijā, Eiropas valstīs. Viņas maigais, liriskais soprāns, profesionālā meistarība, intonācijas tīrība, sirsnīgais izpildījums un spilgtā individualitāte  vienmēr rada atbalsi visprasīgāko klausītāju sirdīs.

2010. gadā L. Ļutjko atvēra savu vokālo studiju “Canto”, kura sagatavoja daudzus talantīgus dziedātājus. 2017. gadā dziedātāja sāka vadīt Latvijas Baltkrievu biedrības “Promeņ” vokālo ansambli “Nadzeja”. No 2010.g. līdz 2015.g. koriste Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīcā, 2015.-2017.gg. - Rīgas Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīcā. No 2017. gada dzied Vissvētās Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīca korī.

Kādā intervijā L. Ļutjko izteica šādu atziņu: “Mūzika – tas ir prieks! Ja mēs protam klausīties un radīt mūziku, mēs iegūstam sevī bagātību, ko nevar mums atņemt. Dziedāšana palīdz mums dzīvot, padara mūsu ikdienu jēdzīgāku un laimīgāku. Dziedāt ir laime, un ar šo laimi esmu  gatava dalīties ar katru. Dzīve var mainīties – te skar mūs melna līnija, te atkal balta, bet mūzika vienmēr ir ar tevi, tā vienmēr ir  ir gaiša…”

Gaļina Poļakova

2020. gads
 

  Gaļina Poļakova un Larisa Ļjutko. Skaistuma vārdā... (audio)