Olga Bobrova
Olga Bobrova (meitas uzvārds – Antipova) (1939. gada 6. aprīlī, Harkivā, Ukrainas PSR) – dziedātāja, soprāns, orķestru «Slavjaņe» un «Sadko» soliste, ansambļu «Nostaļģija» un «Variants» soliste.
Dziedātāja Olga Bobrova (meitas uzvārds – Antipova) ir dzimusi 1939. gada 6. aprīlī Harkivā, Ukrainā. Tēvs – Ivans Antipovs, pēc izcelsmes no militārpersonu ģimenes; māte – Tatjana Romenska bija pareizticīgā priestera meita.
1946. gadā, pēc Otrā pasaules kara beigām, Antipovu ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur dzīvojuši viņu radinieki. Šeit Olga absolvējusi Rīgas 18. vidusskolu un sākusi strādāt rūpnīcas VEF Eksperimentālajā cehā.
1956. gadā Olga sāka mācīties rūpnīcas VEF Kultūras pils vokālajā studijā. 1967. gadā viņa absolvējusi Rīgas Politehnisko institūtu un turpināja strādāt rūpnīcā VEF jau kā inženiere. Šajā gadā viņa sāka mācīties rūpnīcas VEF Kultūras pils vokālajā studijā pie izcilās pedagoģes, LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces Jevgēņijas Tomgorovas, kā arī nodarboties ar vokālās mākslas apguvi pie lieliskiem koncertmeistariem Igora Bočarņikova un L. Sverdlovas.
“Es esmu bezgalīgi pateicīga Jevgēņijai Tomgorovai par viņas dvēseles siltumu, dzīvesprieku un ļoti augstu profesionālisma līmeni, jo tieši viņa atklāja man visu vokālo skaņdarbu daiļumu, un Igors Bočarņikovs filigrāni piestrādājis pie skaņdarbu izpildījuma, mēs esam kļuvuši par labiem draugiem un mūsu radošais duets pastāvējis daudzus gadus,” – atzīmē dziedātāja.
1968. gadā Olga Antipova apprecējās ar Kirilu Bobrovu. 1970. gadā Bobrovu ģimenē ir piedzimis bērns.
Olga Bobrova studējusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorijas Tautas konseravatorijā, 1969. gadā viņa iestājās Jāzepa Mediņa Mūzikas skolas Vokāla klasē. 1982. gadā dziedātāja kļuva par rūpnīcas VEF Kultūras pils orķestra “Sadko” solisti. Dziedātāja ir daudzu tautas daiļrades konkursu laureāte un uzvarētāja, kā dziedātāja viņa ir uzstājusies koncertzālē “Ave Sol”.
Dziedātāja bija pastāvīga tematisko vakaru “No sirds uz sirdi” dalībniece, kurus Aizrobežu Mākslas muzejā organizējis un vadījis Igors Bočarņikovs kopā ar muzeja mākslas zinātnieci Veru Bartaševsku. Šo vakaru temati bija visai daudzveidīgi – gan klasiskā mūzika, gan senatnīgas romances, gan dzejnieku Aleksandra Puškina, Mihaila Ļermontova un citu daiļradei veltīti. Koncertos piedalījās Latvijas Nacionālās operas solisti – Eduards Čudakovs, Romans Poļisadovs, Gaļina Poļakova, Larisa Ļutjko, L. Baikovs, Valērijs Buļs; kā arī Rīgas Krievu teātra aktrise Ņina Ņeznamova, jaunie muzikanti un Latvijas Konservatorijas studenti, orķestris “Slavjaņe” Viktora Žiļajeva vadībā.
Pēc Igora Bočarņikova nāves Valērijs Buļs organizējis Rīgas domes paspārnē vokālistu ansambli “Nostaļģija”, par kura solisti kļuva Olga Bobrova, bet koncertmeistars bija virtuozais muzikants Jurijs Kaspers.
Tāpat daudzu gadu laikā Olga Bobrova bija krievu tautas mūzikas instrumentu ansambļa “Variants” soliste; daudzkārt viņa piedalījusies autorkoncertos, kurus Latvijas Ebreju kultūras biedrībā rīkojusi rakstniece un dziesmu autore A. Zaslavska.
No 1991. gada līdz 1993. gadam Olga Bobrova dziedājusi Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāles korī.
Dziedātājas repertuāra diapazons ir ļoti liels – no tautasdziesmas un senatnīgās romances līdz klasiskiem vokāliem skaņdarbiem. Viņai ir daiļš lirisks balss tembrs, viņai ir raksturīgs balss lidojums, dziedātāja ir nianšu meistare, kura allaž aizkustina klausītāju sirdis, viņas uzstāšanās vienmēr tiek gaidītas un ir klausītāju iecienītas.
Jautāta “Kāda ir Jūsu radošā devīze?”, dziedātāja Olga Bobrova atbild – “ Man gribētos uz visiem laikiem palikt par dziesmu jūsu sirdīs! ”
Gaļina Poļakova