Gaļina Poļakova

Gaļina Poļakova (1957. g. 13. septembrī Keilā, Igaunijas PSR) – dziedātāja, mecosoprāns, vokālā pedagoģe, Latvijas vokālās kultūras “Classic” atbalsta biedrības priekšsēdētāja, vokālā ansambļa “Ļetņij sad” (Vasaras dārzs) vadītāja, vokālās mākslas terapijas grupu vadītāja, ansambļa «Classic duet» dalībniece.

Gaļina Poļakova dzimusi muižnieku izcelsmes Ļeņingradas inteliģences ģimenē.  Gaļinas tēvs Mihails Poļakovs (1935–2020) kādu laiku dienēja Igaunijā un pēc meitas piedzimšanas atgriezās Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburga). Viņš bija pulkvedis, zinātnieks, docents, daudzu zinātnisku darbu un izgudrojumu autors  aviācijas aparātbūves jomā, viens no projekta “Kosmiskā kuģa uz Marsu kodolnodrošinātība” izstrādes autoriem, PSRS sporta meistars septiņos sporta veidos, Latvijas PSR bobsleja un volejbola galvenās laboratorijas vadītājs. Māte Gaļina Poļakova (1934–2014) jaunībā bija talantīga dziedātāja, Ļeņingradas Aviācijas aparātbūves institūta inženiere, vēlāk – Latvijas PSR Mikrobioloģijas institūta inženiere.

1997. gadā Gaļinai Poļakovai piedzima dēls Ioans.

Gaļina mācījās Ļeņingradas 206. skolā un Rimska-Korsakova Ļeņingradas Konservatorijas mūzikas skolā vijoļspēles klasē, nodarbojās arī Ļeņingradas Pionieru pils baleta studijā (šeit  izvēlējās jaunos talantus A. Vaganovas baletskolai, taču mācību turpināšanai šajā skolā Gaļinas vecāki nepiekrita). Mīlestību uz baletu dziedātāja ir saglabājusi visu mūžu. Gaļina sāka dziedāt agrā bērnībā – jau piecu gadu vecumā viņa  uzvarēja konkursos, dziedāja Ļeņingradas Televīzijas bērnu korī. Gaļina aizrāvās arī ar sportu – viņai ir sporta klase mākslinieciskajā vingrošanā, daiļslidošanā, slēpošanā, burāšanā, alpīnismā, viņa spēlēja Latvijas PSR jaunatnes volejbola komandā.

1973. gadā Poļakovu ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā, Gaļina iestājās Rīgas L. Paegles 1. vidusskolā, pēc vidusskolas  beigšanas sāka studēt Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas  fakultātes vakara nodaļā, bet dienā strādāja Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā par inženieri. Taču Gaļinas dzīvē mūzika bija vienmēr – viņa dziedāja institūta paspārnē esošajā jaunatnes teātrī “Monologs”. Taču sapnis par dziedāšanu kā profesiju nelika viņu mierā – viņa aizgāja no prestižā darba un veselu gadu Zigmāra Liepiņa ansambļa “Modo” sastāvā piedalījās viesizrādēs visā Padomju Savienībā. Tajā laikā dziedātāja iepazinās ar lielisku pedagoģi Jevgēniju Tomgorovu un sāka darboties viņas studijā. Šeit Gaļina ieguva labu pieredzi – Tomgorova saskatīja dziedātājā arī vokālās pedagoģes dotības, kopā ar pērējiem aicināja viņu piedalīties stundās, kurās skolotāja  atklāja daudzus savas prasmes noslēpumus.

1982. gadā G. Poļakopva iestājās Jāzepa Mediņa mūzikas skolas vokālajā klasē, viņas   pedagoģes bija Margarita Gruzdeva un tūlīt kopā ar savu kursabiedreni Larisu Ļutjko atklāja vokālo studiju rūpnīcā “Omega” un sāka darboties par vokālo pedagoģi. Vēlāk studija ieguva savas telpas un darbs tajā turpinās līdz pat šodienai.

Vairāk nekā 30 gadu G. Poļakova un  L. Ļutjko uzstājas duetā  “Classic-duet”, kas tika radīts pēc J. Tomgorovas un koncertmeistara Igora Bočarņikova (viņš ilgus gadus bija šī dueta pedagogs-koncertmeistars) iniciatīvas, duets ilgus gadus sadarbojās ar pazīstamajiem pavadītājiem Juriju Kasperu un Tatjanu Černovu. Savas radošās  darbības gados duets ar panākumiem uzstājies ne tikai Rīgā, bet arī Berlīnes, Minhenes, Sanktpēterburgas, Pleskavas, Maskavas un citu pilsētu filharmonijās. Abas dziedātājas daudzreiz tika uzaicinātas uzstāties Maskavā, uzstāties Centrālajā mākslas darbinieku namā, un muzikologi, mūzikas kritiķi un mākslas darbinieku nama priekšsēdētāja O. Lepešinska augsti novērtēja dziedātāju izcilo muzikalitāti, izpildījuma izsmalcinātību un artistiskumu.

“Classic-duet” popularizē Latvijā krievu kultūru, turpina krievu vokālās skolas ansambļu dziedāšanas tradīcijas, kuras iesāka dziedātāja Pāvela Ļisiciana ģimene – 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados Ruzannas un Karīnas Ļisicianu  duets bija plaši pazīstams Padomju Savienībā un ārzemēs. G. Poļakova un  L. Ļutjko, tāpat kā viņu plaši pazīstamie priekšteči, daudzreiz pašas aranžēja sava repertuāra  dziesmas. Televīzijas kanālā “Kultūra” bija vairākas pārraides par abu dziedātāju jaunradi, atzīstot viņas par cienīgām māsu Ļisicianu darba turpinātājām. “Classic-duetu” vairākkārt uzaicināja uz Sanktpēterburgu uzstāties Rumjancevu pilī, koncertus šeit vadīja un dziedātājas pavadīja muzikoloģe  Valērija Vasiļjeva. Pēterburgas publika rīdzinieču uzstāšanos uzņēma sirsnīgi, īpaši Lūcijas Garūtas apdarē tapušo duetu “Pūt, vējiņi”. Dziedātāju repertuārā ir A. Guriļeva, P. Bulahova, M. Gļinkas, A. Dargomižska, A. Rubinšteina, P. Čaikovska, V. Gavriļina (arī reti dzirdētais vokālais cikls “Vakars” divām balsīm), Jāzepa Mediņa, J. Vītola dziesmas, latviešu un krievu tautasdziesmas, senās čigānu romances no A. Vjaļcevas, A. Vertinska un vēl citu dziedātāju repertuāra. Viņas izpilda arī Rietumeiropas klasiķu J.S. Baha, V. Mocarta, F. Mendelsona, D. Pergolēzes, D. Rosīni, V. Bellīni, Ž. Ofenbaha un vēl citu komponistu skaņdarbus.

2004. gadā G. Poļakova organizēja Latvijas Vokālās mūzikas atbalsta fondu “Classic”, tā darbības ietvaros tika veikti vairāki projekti – braucieni pa Latvijas pilīm, kurās atbilstoši katras pils laikmeta stilam notika koncerts un balle, piemēram, “Puškina laikmets” Durbes pilī, “Baroka mūzika” Jaunpils viduslaiku pilī, “Krievu klasika”   Mežotnes pilī, “Galantais laikmets”  Rundāles pilī, līdzīga rakstura pasākumi notika arī   citās pilīs.

Tika organizēts sentērpu muzikālais teātris, kas atklāja mūzikas un modes saikni dažādos laikmetos (tērpu dizaineres – Anna Eidlina un Angelina Komarova); darbojās  tematiskie mūzikas saloni – “Aleksandrs Vertisnkis – sievietes, mode…”, “No krievu dziesmas līdz romancei, no kokošņika līdz krinolīnam”, “Anastasija Vjaļceva – romances karaliene”, “Tango un mode”, “Skaistums trimdniecībā – krievu emigrācijas kultūra”. “Ave sol” zālē tika organizēts dziedātājai Gaļinai Karevai veltīts koncerts, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja lielajā zālē – Romanovu dinastijas četrsimtgades koncerts "Mīlēt, lūgties, dziedāt…”, koncerti notika Vāgnera zālē, notika uzstāšanās Krievijas un citu valstu vēstniecībās.

Gaļina Poļakova aktīvi uzstājas arī kā soliste: ne vienreizvien viņa dziedājusi  ievērojamu cilvēku koncertos, piemēram, – Maskavas namā Mihaila Zadornova radošajā vakarā viņa izpildīja dziesmas ar J. Jevtušenko vārdiem, Lielajā ģildē viņa vadījusi Zuraba Sotkilavas koncertus. Viņas kā solistes repertuārs ir visai daudzveidīgs – tur ir gan operu ārijas, krievu un čigānu romances, tautasdziesmas, tango melodijas un retrodziesmas. Vokālā pedagoģe Nataļja Kozlova palīdzēja G. Poļakovai izvēlēties repertuāru un noteikt koncerta norises secību Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Ar īpašām trīsām viņa izpilda baroka laikmeta seno mūziku, uzstājoties kopā ar pazīstamo ērģelnieku Aivaru Kalēju, Jevgēniju Privalovu. Speciālisti uzsver dziedātājas tembra dabisko skaistumu, to īpašo, bagātīgo nokrāsu, kāda bija raksturīga aizgājušo laiku dziedātājiem. Krievu vokālās dziedāšanas skolas tradīcijām piemītošais vokālās palitras spilgtums un ekspresivitāte G. Poļakovas izpildījumā sakausējas ar Rietumu mākslai raksturīgo uzmanību pret teksta niansēm, frāzēm un tā vissīkākajām detaļām.

G. Poļakova veic plašu pedagoģisko un sabiedrisko darbību. 2008. gadā Maskavas namā viņa organizēja vokālo ansambli “Летний сад” (Vasaras dārzs), kas sekmīgi piedalījies  daudzos festivālos un pilsētas kultūras pasākumos, sniedzis labdarības koncertus slimnīcās; izveidota  vokālās mākslas terapijas grupa insulta slimnieku biedrības  atbalstam.

Vairāk nekā 30 gadu G. Poļakova ir Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas koriste, māca dziedāšanu baznīcas koru koristiem, gatavo priekša lasītājus, regulāri brauc uz Beļģiju mācīt baznīcas dziedāšanu turienes pareizticīgo baznīcu koristiem, mācījusi vokālo mākslu Parīzes Pareizticīgo seminārā. Dziedātāja G. Poļakova apbalvota ar medaļu “400 gadu kopš juku pārvarēšanas un Krievijas valstiskuma atjaunošanas”.

Kādā savā intervijā uz jautājumu “Kādas Jūs iztēlojaties savas vecumdienas?” G. Poļakova atbildēja: “Noderīgas. Dziedāšanai jārada cilvēkiem prieku. Es tik tiešām uzskatu, ka dziedāt var visi, varu to teikt pat par vissarežģītāko gadījumu, zinu – tas izmainīs cilvēka dzīvi pašos pamatos, dvēsele noteikti atvērsies un sāks gavilēt, radīsies ne tikai vokālais pamats,  bet pamats – dzīvei. Tā izpaužas mana mīlestība pret cilvēkiem un mūziku, esmu dziļi pārliecināta, ka mīlestība – tas ir darbības vārds.

Gaļina Poļakova un Tatjana Feigmane

  Gaļina Poļakova un Larisa Ļjutko. Skaistuma vārdā... (audio)