Zoja Orlova

Zoja Orlova (1924. g. 22. decembrī Ventspilī, Latvijas Republikā – 2005. g. 3. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) – Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste (1965), 1972.–1994. gadā bija Rīgas pilsētas 1. klīniskās  ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcas (Rīgas pilsētas 1. slimnīca) galvenā ārste

1950. gadā Zoja Orlova absolvēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Viņa ir strādājusi Talsu pilsētas slimnīcā, 1950.–1952. gadā bija Talsu rajona padomes  Izpildkomitejas  Veselības aizsardzības nodaļas vadītāja, 1952.–1953. gadā – Rīgas rajona padomes Izpildkomitejas Veselības aizsardzības nodaļas vadītāja vietniece, 1953.–1956. gadā – Rīgas 4. (Sarkanā krusta) slimnīcas galvenā ārsta vietniece un galvenā ārste.

No 1956. līdz 1972. gadam Z. Orlova vadīja Rīgas pilsētas padomes Veselības aizsardzības nodaļu. Pēdējā viņas darbavieta bija Rīgas pilsētas 1. klīniskā ātrās medicīniskās palīdzības slimnīca (1976.–1990. gadā tai bija piešķirts plaši pazīstamā ķirurga akadēmiķa Nikolaja Burdenko vārds), no 1990. līdz 1999. gadam viņa strādāja Rīgas pilsētas ātrās medicīniskās palīdzības klīniskajā slimnīcā – divdesmit divus gadus (1972–1994) viņa bija  galvenā ārste, pēc tam (1994–2002) – statistikas nodaļas ārste.

Rīgas 1. slimnīcas Ķirurģiskās klīnikas vadītājs Anatolijs Ņikitins atceras, ka visos slimnīcas pastāvēšanas gados tajā strādāja mediķi, medicīnas  organizētāji un vadītāji, par kuriem var teikt, ka viņi bija un ir izcilas personības, piemēram, bijusī slimnīcas galvenā ārste Zoja Orlova. Viņas palīdzība un gādība līdzēja pārvarēt grūtības, reorganizējot ķirurģisko klīniku un visu slimnīcu. Viņa bija stingra un prasīga vadītāja, bet viņa kā māte aizsargāja savus mediķus no jebkādām represijām no ārpuses. Satraucošajās 1991. gada  janvāra barikāžu dienās Z. Orlovai un viņas vietniekam J. Langem bija liels nopelns slimnīcas sagatavošanā cietušo uzņemšanai, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā barikāžu  aizstāvjiem. Ķirurģiskajās nodaļās un operāciju blokā bija sagatavoti medikamentu, pārsienamo materiālu un asinsaizstājēju papildkrājumi, bija papildinātas mediķu dežūrbrigādes.

2002. gadā Z. Orlova, vairāk nekā 50 gadu nostrādājusi par ārsti un medicīnas organizētāju Latvijā,  aizgāja pensijā.

Zoja Orlova nomira 2005. gada 3. janvārī, apglabāta Rīgā, Pirmajos Meža kapos.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Populārā medicīnas enciklopēdija. – Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985. 

Fotogrāfijas no Anatolija Ņikitina personiskā arhīva.