Boriss Ugrjumovs

Boriss Ugrjumovs (1892. g. 5. augustā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1963.g. 27. decembrī Maskavā, Krievijas PFSR) – patologoanatoms, medicīnas zinātņu doktors, Latvijā strādāja neilgu laiku (1946 – 1950), taču Latvijas Universitātes kolēģu un studentu atmiņā palicis kā erudīts profesors un Patoloģiskās anatomijas katedras vadītājs.

Boriss Ugrjumovs dzimis Sanktpēterburgā ārsta ģimenē, mācījās Kara medicīnas akadēmijā.(1909-1914), strādāja dažāda līmeņa flotes ārsta amatos (1918-1926), vadīja Ļeņingradas Tuberkulozes institūta Patoloģiskās anatomijas nodaļu (1926-1935), bija Ļeņingradas 2. Medicīnas institūta asistents (1935-1938), Ļeņingradas 3. Medicīnas institūta un Kara medicīnas akadēmijas docents (1938-1943). 1928. gadā Ugrjumovs aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju, un 1938. gadā PSRS Augstākā Atestācijas komisija piešķīra viņam medicīnas zinātņu doktora grādu, neprasot aizstāvēt disertāciju. Viņš bija Ļeņingradas patologoanatomu skolas spilgts pārstāvis. Demobilizējās no armijas medicīnas dienesta pulkveža pakāpē.

Pēc kara Latvijas Valsts universitātes Patoloģijas anatomijas katedrā dažādu iemeslu pēc bija izveidojusies sarežģīta situācija vadības līmenī, kas uzlabojās tikai pēc Borisa Ugrjumova ievēlēšanas par tās vadītāju 1946. gadā. Atbraucis uz Rīgu, viņš uzreiz centās iemācīties latviešu valodu. 1949. gadā viņu augstskolā ievēlēja par profesoru. Vienlaikus (1946–1948) viņš strādāja par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūtā. Viņa profesionālās intereses saistījās ar malārijas, vīrusa hepatīta, plaušu tuberkulozes u.c. pētījumiem. Sarežģītās attiecības ar toreizējo Medicīnas fakultātes dekānu piespieda Ugrjumovu 1950. gadā doties uz Maskavu, kur viņš turpināja savu zinātnieka un pedagoga darbību.

Unikāla fotogrāfija

Boriss Ugrjumovs

Pēc tēmas