Aleksandrs Švangeradze

Aleksandrs Švangeradze (1905.g. 15.jūnijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1941.g. 5. jūlijā, nacistu nošauts Kūrmalē, apglabāts Kuldīgā, Latvijā/Ostlandes reihskomisariāts) – ārsts-ķirurgs.

A. Švangeradze dzimis Rīgā cirka administratora ģimenē. Pēc tautības gruzīns. Mācīties sāka Rīgas pilsētas reālskolā (Kr. Valdemāra 1). 1919. gada augustā iestājās Rīgas pilsētas krievu vidusskolas reālnodaļā, ko beidza 1925. gadā.

1926. gadā A. Švangeradze iestājās Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. 1934. gadā ieguva ārsta diplomu. No 1934. līdz 1940. gadam strādāja Liepājas pilsētas slimnīcas Ķirurģijas nodaļā. Kolēģi viņam pareģoja spīdošu karjeru. 1940. gadā A. Švangeradze tika iecelts Kuldīgas slimnīcas galvenā ārsta un Ķirurģijas nodaļas vadītāja amatā. Vienlaikus viņš veica arī Kuldīgas apriņķa Veselības aizsardzības nodaļas vadītāja pienākumus.

Jau pirmajās kara dienās slimnīca nonāca kauju darbības zonā. Aleksandrs Švangiradze, nežēlojot spēkus, operēja un sniedza pirmo medicīnisko palīdzību ievainotajiem. Taču frontes līnija tuvojās ļoti strauji. A. Švangeradzem pat prātā nenāca pamest savus aprūpējamos likteņa varā. Tiem, kuri nespēja pārvietoties, viņš izsniedza civilista apģērbu un naktī slepus izveda no slimnīcas teritorijas. Bet atradās nodevēji, kuri ziņoja okupācijas varai par to, ka A. Švangeradze slimnīcā slēpj ievainotos sarkanarmiešus un politdarbiniekus.

1941. gada 5. jūlija rītā A. Švangeradze veica kārtējo operāciju, ko nepaspēja pabeigt, jo nacisti viņu arestēja. Tajā pašā dienā hitlerieši Aleksandru Švangeradzi kopā ar sanitāru Arnoldu Švānu nošāva. Vietējie iedzīvotāji viņus slepus apglabāja. Pēc kara Aleksandru Švangeradzi un Arnoldu Švānu pārapbedīja Kuldīgas brāļu kapos. 1968. gadā A. Švangeradzes un A. Švāna bojāejas vietā tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Unikāla fotogrāfija

Aleksandrs Švangeradze

Ilustrācijas tēmai

Pēc tēmas