Sofija Zajeva
Sofija Zajeva (1895. g. 20. decembrī Tambovas guberņā, Krievijas impērijā – 1971. g. 3. jūlijā Rīgā, Latvijas PSR) – mikrobioloģe, medicīnas zinātņu doktore, Krievijas PFSR Nopelniem bagātā ārste (1942), ir viena no ārstnieciskā preparāta «furacilīns» izstradātājiem, Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāte (1957).
Sofija Zajeva ir dzimusi Tambovas guberņā (Krievijas Impērija); 1919. gadā viņa absolvējusi 1. Maskavas Valsts universitātes Medicīnas fakultāti.
1946. gadā S. Zajeva pārbrauca dzīvot uz Latviju kopā ar savu dzīvesbiedru – ārstu Aleksandru Liepukalnu, kas ticis aicināts darbā Latvijas Universitātē.
S. Zajeva strādājusi par laboratorijas vadītāju Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas ZPI (1947-1957), pēc tam, kopš 1957. gada – tikko organizētajā Latvijas PSR ZA Organiskās sintēzes institūtā; viņa bijusi Ķīmijterapijas eksperimentālās laboratorijas pirmā vadītāja (1957-1964).
S. Zajeva – medicīnas zinātņu doktore (1946. g.), profesore (1956. g.). Par piedalīšanos jauna ārstnieciskā preparāta “furacilīns” izstrādē zinātnieku grupas sastāvā viņa saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju (1957. g.). S. Zajevas zinātnisko pētījumu joma – anaerobie bakteriofāgi un ķīmijterapijas problēmas.
Sofija Zajeva ir mirusi 1971. gada 3. jūlijā, apbedīta 1. Meža kapos Rīgā.
Ērika Tjuņina
Informācijas avoti:
„Populārā medicīnas enciklopēdija”, Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.;
Interneta resursi.
