Poļina Sjakste

Poļina Sjakste (1929. g. 6. maijā, Baltkrievijas PSR – 2019. g. 25. augustā Rīgā, Latvijas Republikā) – Latvijas Medicīnas akadēmijas (Rīgas Medicīnas institūta) docente.

Poļina Sjakste (dz. Koroļkova) ir dzimusi Baltkrievijā, Mogiļevas apgabala Čausu rajona  Duževkas ciemā, zemnieku ģimenē. Dzimšanas datums nav precīzs, nevīžīgi aizpildītajā dzimšanas apliecībā datums vispār nav norādīts, vēlāk pasē ierakstīja 11. jūniju, bet kristībās piešķirto “lauciniecisko” vārdu Pelageja nomainīja pret Poļinu. Mazās Pelagejas dzimšanas apstākļi bija traģiski. Priekšvakarā pēc viltus denuncējuma tika apcietināts un pasludināts par kulaku viņas tēvs Mihails, ģimenes īpašumi tika ekspropriēti. Trīs gadus mazā Poļa (tā viņu sauca ģimenē) kopā ar māti Anastasiju mitinājās pie radiniekiem. Pēc tēva atbrīvošanas no apcietinājuma ģimene pārbrauca uz Ļeņingradas apgabalu.

Ļeņingradā (patlaban Sanktpēterburga) augstos posteņos strādāja divi tēva brāļi. Viņi palīdzēja Mihailam iekārtoties par saimniecības pārzini sarkano partizānu pansionātā, pēc pansionāta slēgšanas viens no brāļiem nopirka viņiem viensētu pie stacijas Apraksina. Bet arī te ģimeni nelika mierā, viensētu likvidācijas kampaņas gaitā māju nojauca, nācās pārvākties uz staciju Mga. Te Poļa sāka apmeklēt skolu, pabeidza pirmās četras klases.

Tepat ģimeni pārsteidza karš. Mga bija stratēģiski svarīgs dzelzceļa mezgls, par to plosījās sīvās cīņas. Pirmajās kara dienās Poļu smagi ievainoja krūtīs aviobumbas šķemba, gandrīz visu kara laiku viņa gulēja hospitāļos. Drīzumā Mgu okupēja vācu karaspēks, vācu armijas vadība nolēma evakuēt iedzīvotājus no piefrontes zonas. Koroļkovu ģimeni deportēja uz Latviju, Daugavpils apriņķi. Te viņi dzīvoja Urbānu ģimenes mājās un strādāja kā kalpi līdz padomju karaspēka ienākšanai.

P­ēc Otra pasaules kara Mihails Koroļkovs kļuva par Padomju Latvijas valdības šoferi. Paliek noslēpums, kā cilvēku ar tādu biogrāfiju (kulaks, divu ap to laiku jau nošauto “tautas ienaidnieku” brālis, dzīvojis vācu okupētajā teritorijā) pieņēma tik atbildīgā amatā, varbūt, viņš bija saistīts ar padomju partizāniem. Ģimene pārcēlās uz Rīgu.

Poļina atsāka mācības skolā, viņai izdevās “izlaist” divas klases un absolvēt skolu kopā ar sava gada gājumu. 1948. gadā Poļina absolvēja Rīgas 10. vidusskolu un iestājās Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē. Pēc gada fakultāti pārveidoja par Rīgas Medicīnas institūtu. Ar šo augstskolu būs saistīts turpmākais Poļinas liktenis. Institūtā viņa iepazinās ar kursa biedru Izidoru Sjaksti, 1952. gadā viņi apprecējās.

Pēc institūta absolvēšanas 1954. gadā Poļinu Sjaksti nosūtīja darbā P. Stradiņa slimnīcā, kur viņa strādāja kā terapeite izcilā ārsta Z. Čerfasa vadībā. Z. Čerfass stipri ietekmēja viņas profesionālo izaugsmi. 1962. gadā P. Sjaksti nozīmēja par nodaļas vadītāju, bet tajā pat gadā viņa saņēma priekšlikumu pāriet darbā uz Rīgas Medicīnas institūtu, viņu ievēlēja par asistenti Iekšķīgo slimību propedeitikas katedrā. P. Sjakste ar entuziasmu iesaistījās pasniegšanā un zinātniskajā darbā. Pēc daudziem gadiem P. Sjakstes profesionālismu slimnieku izmeklēšanas metožu apmācībā izmantoja viņas mazmeita Liza, kura kopā ar draudzenēm gatavojās eksāmenam iekšķīgās slimībās vecmāmiņas vadībā.

1968. gadā P. Sjakste aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju tēmā “Kolagenožu klīniskā un imunoloģiskā izpēte”. 1969. gadā viņu ievēlēja docentes amatā. 1974. gadā P. Sjakste pārgāja uz Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāti, kura izvietojās tikko uzceltajā Gaiļezera slimnīcā.

Pēc Dr. Lidijas Laškopes atmiņām: “P. Sjakste palika manā atmiņā kā ievērojama ārste un pedagoģe. Viņa pasniedza mums, Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātes kursantiem, gastroenteroloģijas un nefroloģijas ciklus. Viņa lasīja spilgtas un saturīgas lekcijas, kuras bija veltītas skaidri definētiem jautājumiem. Savā iecirkņa un ģimenes ārsta praksē es izmantoju šo lekciju konspektus kā rokasgrāmatu. Esmu pateicīga liktenim par to, ka manā ārsta praksē esmu satikusi šo lielisku pedagogu un jauku sievieti.”

Savukārt ārste-gastroenteroloģe Liena Kamarūte atceras Poļinu Sjaksti kā aizrautīgu, prasmīgu pasniedzēju, kas klausītājiem lika iemīlēt gastroenteroloģiju un kļūt par tās faniem. “Un ar brīnišķīgiem vakariem pie sevis mājās mēs kļuvām par labiem draugiem, nevis konkurentiem. Paldies viņai par to visa mūža garumā.”

Šinī laikā P. Sjakste aktīvi nodarbojās ar pētniecību klīniskās imunoloģijas jomā. Deviņdesmito gadu sākumā Ārstu kvalifikācijas celšanas fakultāti likvidēja, P. Sjakstei nācās aiziet pensijā. P. Sjakste tomēr nepārtrauca profesionālu darbību, kamēr viņai to ļāva veselības stāvoklis, viņa konsultēja poliklīnikās, strādāja medicīnas bibliotēkā, apmeklēja seminārus un konferences.

L. Laškope 2000. gadu sākumā strādāja kopā ar P. Sjaksti Torņakalna po niliklīnikā, pēc viņas atmiņām, šīs poliklīnikas ģimenes ārsti bieži nosūtīja savus pacientus uz konsultācijām pie P. Sjakstes. Slimnieki vienmēr bija pateicīgi par dakteres Sjakstes padomiem, uzmanību, ar kuru viņa izklausīja pacientus, un ordinētās ārstēšanas efektivitāti.

Pašlaik veselības stāvoklis un vecums neļauj Poļinai Sjakstei aktīvi darboties.

2012. gadā Poļina un Izidors Sjakstes atzīmēja kāzu 60 gadu jubileju.  

Poļina Sjakste mirusi Rīgā 2019. gada 25. augustā. Apbedīta Rīgas Pokrova kapos.

Nikolajs Sjakste