Ludmila Petuhova

Ludmila Petuhova (1914. g. 19. novembrī Simferopolē, Krievijas impērrijā – 1999. gadā ?) – ķirurģe, traumatoloģe-ortopēde, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas PSR Nopelniem bagātā izgudrotāja (1965).

Ludmila Petuhova ir dzimusi 1914. gada 19. novembrī Simferopolē (Krimā). 1937. gadā viņa absolvējusi Krimas Medicīnas institūtu. Otrā pasaules kara laikā L. Petuhova stradājusi par kara ārsti.  

Pēc kara beigām, no 1951. līdz 1982. gadam Ludmila Petuhova strādājusi par zinātnisko līdzstrādnieci Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūtā; no 1953. līdz 1972. gadam viņa bija nodaļas vadītāja šajā institūtā; no 1982. gada strādāja par ārsti traumatoloģi.

1962. gadā ķirurģe Petuhova ieguvusi medicīnas zinātņu doktores zinātnisko grādu.

Ludmilas Petuhovas zinātniskie pētījumi tika veltīti lielo locītavu slimību ārstēšanas jautājumiem, kaulu locītavu sistēmas deģeneratīvi distrofiskām saslimšanām, trombembolisko sarežģījumu riska novēršanai, profilaksei un ārstēšanai.

1965. gadā medicīnas zinātņu doktorei Petuhovai piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās izgudrotājas goda nosaukums. Kopīgi ar kolēģiem viņa ir autore izgudrojumiem medicīnas tehnikas jomā; izstrādājusi jaunus paņēmienus un metodikas operāciju veikšanas jomā, daudzas no šīm metodikām tika ieviestas praksē.

Iespējams, ka vēlāk Ludmila Petuhova bija izceļojusi no Latvijas – precīzu ziņu nav.

Informācijas avots:

„Populārā medicīnas enciklopēdija”.  Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.