Svetlana Andrejeva

Svetlana Andrejeva (1936. g. 4. septembrī Rečicā, Gomeļas apgabalā, Baltkrievijas PSR) – ārste, vecmāte-ginekoloģe, medicīnas doktore (Dr. med.). No 1985. gada Rīgas Medicīnas institūta Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docente, no 1990. līdz 2015. gadam strādāja Latvijas Medicīnas akadēmijā. Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāte.

Svetlana Andrejeva (līdz 1962. gadam – Naļegača) ir dzimusi Rečicas pilsētā, Baltkrievijā, 1953. gadā pabeidza Rečicas 4. vidusskolu un tajā pašā gadā iestājās Rīgas Medicīnas institūtā (RMI), 1959. gadā pabeidza Ārstniecības fakultāti. Pēc sadales komisijas rīkojuma tika nosūtīta darbā uz Daugavpili, kur jau strādāja viņas vīrs Nikolajs Andrejevs, un 1959.–1962. gadā viņa strādāja pilsētas Dzemdību namā par ārsti-ordinatori.

1962. gadā ģimene pārcēlās dzīvot uz Rīgu, jo N. Andrejevs tika uzaicināts zinātniskajā darbā Rīgas Medicīnas institūtā. 1962.–1964. gadā S. Andrejeva strādāja par klīnisko ordinatori Dzemdniecības un ginekoloģijas katedrā Rīgas Medicīnas institūtā, bet 1964.–1969. gadā bija vecmāte-ginekoloģe Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā. 1967.–1971. gadā S. Andrejeva mācījās RMI Ārstniecības fakultātes aspirantūrā. 1971. gadā aizstāvēja disertāciju “Kokarboksilāzes loma augļa un jaundzimušā asfiksijas profilaksē un ārstēšanā”. 1992. gadā S. Andrejevas zinātniskais grāds tika nostrificēts un viņai tika piešķirts Latvijas Republikas medicīnas doktora (Dr. med.) grāds.

1976. gadā S. Andrejeva konkursa kārtībā tika ievēlēta par RMI Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras asistenti, bet 1985. gadā viņa kļuva par docenti, šo amatu viņa ieņēma līdz 2015. gadam. 1976. gadā S. Andrejeva paaugstināja kvalifikāciju I. Sečenova Maskavas 1. medicīnas institūtā, 1985. gadā paaugstināja medicīnas augstskolu docētāju kvalifikāciju Ļeņingradas Sanitārās higiēnas institūtā.

S. Andrejevas zinātniskās intereses dzemdniecības un ginekoloģijas jomā ir saistītas ar problēmu risināšanu dzemdību palīdzībā, operatīvajā ārstēšanā, neatliekamās palīdzības sniegšanā lauku rajonos, jaunāko metožu ieviešanā dzemdniecībā un ginekoloģisko slimību ārstēšanas praksē.

S. Andrejeva ir vairāk nekā 70 zinātnisku publikāciju autore vai līdzautore, lasījusi referātus daudzās zinātniskās konferencēs mūsu zemē un ārvalstīs. Par līdzautorību pirmo reizi latviešu valodā 1982. un 1987. gadā izdotajām mācību grāmatām studentiem dzemdniecībā S. Andrejevai piešķirta Latvijas PSR Valsts prēmija. Viņa bija klīnisko ordinatoru un studentu studiju un zinātniskās pētniecības darbības kuratore. 15 gadu S. Andrejeva vadīja RMI Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras ietvaros darbojošos studentu pulciņu, kurā iesaistījās topošie ārsti, kas vēlējās uzzināt vēl ko vairāk nekā paredzēts studiju programmās, iegūt vairāk iemaņu un prasmju ārstniecības praksē, nodarboties ar pētniecību. S. Andreja aktīvi darbojas Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu zinātniskajā asociācijā.

1998. gadā S. Andrejevai par īpašiem nopelniem Latvijas labā tika piešķirta Latvijas Republikas pilsonība. Kopš 2008. gada viņa ir Latvijas Valsts emeritētā zinātniece.

Svetlanas Andrejevas vīrs Nikolajs Andrejevs (1930–2002) ir ārsts-kardiologs, profesors, Latvijas Kardioloģijas zinātniskās pētniecības institūta dibināšanas iniciators un direktors (1977–1990), Latvijas PSR Nopelniem bagātais ārsts (1980), Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts (1982), Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (2002).

Svetlana Andrejeva ir uzrakstījusi grāmatu par sava vīra dzīves gājumu “Nikolajs Andrejevs. Dzīves ceļš”, kas izdota 2019. gadā Maskavā. Ģimenē ir divas meitas, kuras abas iet savu vecāku pēdās. Tatjana Andrejeva (1960) ir ārste-kardioloģe, beigusi Rīgas Stradiņa universitāti, Dr. med., strādā Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Kardioloģijas nodaļā. Jeļena Andrejeva (1966) ir ārste-endokrinoloģe, habilitētā medicīnas zinātņu doktore (Dr. habil. med.), profesore, strādā Maskavā.

Unikāla fotogrāfija

Svetlana Andrejeva

Ilustrācijas tēmai

Pēc tēmas