Pjotrs Aleksejevs

Pjotrs Aleksejevs (1849. g. Maskavā, Krievijas impērijā – 1913. g. 27. augustā/8. septembrī Rīgā, Krievijas impērijā) – ārsts, rakstnieks, guberņas ārsta inspektora palīgs Aizbaikālā (Čitā 1888.–1895. g.) un guberņas ārsta inspektora palīgs Vidzemē (Rīgā 1895.–1913. g.).*

Pjotrs Aleksejevs ir dzimis Maskavā senā tirgotāju ģimenē. Medicīnu viņš studēja Maskavas Universitātē. Pēc studijām 1872. gada 31. maijā viņš sāka savu medicīnisko praksi asistenta kvalitātē Maskavas Universitātes Terapeitiskajā klīnikā. Sešus gadus viņš strādāja šajā un arī citās slimnīcās Maskavā, 1878. gadā viņu iecēla par ordinatoru Maskavas Ķeizarienes Katrīnas slimnīcā, šī amata pienākumus viņš pildīja piecus gadus.

1883.–1886. gadā P. Aleksejevs bija zemstes ārsts Serpuhovas apriņķī. Veselības aizsardzības jautājumu izpētes un mācīšanas nolūkā viņš nereti devās braucienos ārpus Krievijas – vispirms viņš apmeklēja Kanādu un Amerikas Savienotās Valstis, vēlāk – arī Ķīnu un Japānu. Ārzemēs iepazinies ar pieredzi slimnīcu darbības organizēšanā, kā arī cīņā pret alkoholismu, viņš pārliecinājās par atturības un mērenības, kā arī atturības biedrību darbības lielo nozīmi sabiedrībā un turpmāk savu profesionālo un sabiedrisko darbību, kā arī savus publicējumus veltīja atturīga dzīvesveida popularizēšanai.

1888. gad palīgu, kura darbavieta bija noteikta Čitā. Strādādams šeit, viņš bija Aizbaikāla Ārstu biedrības, Krievijas Ģeogrāfijas biedrības Čitas nodaļas dibināšanas (1894. gadā) iniciators, kā arī piedalījās Čitas bibliotēkas tapšanā, kurai viņš atdeva vairākus simtus grāmatu. 1895. gadā viņu pārcēla darbā uz Rīgu, piešķirot tādu pašu amatu – viņš pildīja Vidzemes guberņas ārsta inspektora palīga pienākumus. Tolaik par guberņas ārstu inspektoru šeit strādāja V. Aristovs.

Paralēli ārsta darbam P. Aleksejevs aktīvi piedalījās arī sabiedriskajā dzīvē. viņš līdzdarbojās vairākās sabiedriskajās organizācijās. Baltijas apgabalā viņš piedalījās Atturības biedrības “Auseklis” darbā. Šīs biedrības darbība, galvenokārt tās locekļu nacionālās piederības dēļ, izpaudās vairāk latviešu iedzīvotāju vidē. Šī bija viena no darbīgākajām un dzīvotspējīgākajām atturības biedrībām Baltijas apgabalā: tā ietekmīgi cīnījās pret dzeršanu un popularizēja atturīgu dzīvesveidu. Savas darbības 10. gadadienā 1901. gadā Sanktpēterburgas šosejā (tagad Ropažu ielā) 5 (pēc toreizējās namu numerācijas) biedrība “Auseklis” atklāja savu restorānu “Ēdnīca un tējnīca”, kurā nebija iegādājami stiprie alkoholiskie dzērieni, bet apmeklētāji varēja saņemt lētākus un veselīgākus ēdienus. Šajā ēkā bija iekārtota arī bibliotēka, lasītava, grāmatu galds; šeit bija arī telpas amatieru kora un teātra mēģinājumiem, bija iespējams spēlēt biljardu, bija arī vasaras dārzs un vēl citas ietaises. Visa šī kopuma nosaukums bija “Tautas nams”, kura priekšsēdētājs bija miertiesnesis A. Vite. 1901. gadā biedrības komitejas sastāvā bez P. Aleksejeva vēl bija A. Butelis, A. Liepiņš un tautskolu inspektors F. Treilands. 1902. gadā biedrība nolēma ierīkot arī slimnīcu alkoholatkarīgajiem. 1903. gadā biedrības priekšsēdētājs bija F. Treilands.

P. Aleksejevs bija arī Sarkanā krusta biedrības un Ātrās medicīniskās palīdzības biedrības loceklis, bija Bērnu patversmes “Sile” valdes loceklis. Viņš darbojās arī Biedrībā cīņai pret nabadzību un Ziedojumu vākšanas komitejā. Viņš sadarbojās arī ar citām biedrībām, piemēram, ar Krievijas Sieviešu aizsardzības biedrības Rīgas nodaļu, ar Vidzemes biedrību cīņai pret tuberkulozi un citām.

P. Aleksejevs ir autors virknei darbu par dzemdniecību un vecmātes profesiju, kā arī par cīņu pret alkoholismu. Turklāt viņš publicējis vairākus rakstus un aprakstus par saviem redzējumiem braucienos pa Aizbaikālu, Jakutiju un Tālajiem Austrumiem. P. Aleksejevam bija sarakste ar rakstnieku Ļevu Tolstoju, kurš palīdzēja viņam izdot vairākus darbus.

* * *

Pjotrs Aleksejevs nomira Rīgā 1913. gada 27. augustā/8. septembrī pēc smagas, ilgstošas slimības. Dvēseles aizlūguma liturģija notika Rīgas pareizticīgo Kristus Piedzimšanas katedrālē. Pjotrs Aleksejevs apglabāts Rīgas Pokrova kapsētā.

* * *

Nekrologā, kas bija ievietots vietējās vācu avīzes “Rigasche Rundschau” ilustrētā pielikuma pirmajā lappusē, bija uzsvērts, ka Pjotru Aleksejevu labi pazina vietējie iedzīvotāji ne tikai viņa dienesta pienākumu dēļ, bet arī viņa daudzpusīgo interešu, aktīvās iesaistīšanās sociālajā dzīvē un arī sabiedriskā rakstura dēļ. P. Aleksejevs bija gaidīta persona vietējās sabiedrības aprindās. Turklāt viņš prata meistarīgi spēlēt Frīdriha Lielā iemīļoto instrumentu flautu, tas vēl vairāk kāpināja viņa cieņu vietējās publikas acīs.

Tekstu sagatavoja Aleksandra Jakovļeva

* Šis teksts ir saīsināts tulkojums no krievu valodas.

Informācijas avoti:

Rīga, «Behrnu patwersme «Sile»», Baltijas Vēstnesis № 58, 11.03.1902.
Городской дневник. «Общество трезвости «Заря» («Аусеклис»)», Рижский вестник №202, 13.09.1903.
Рижский вестник, «П.С. Алексеев» [Некролог], Рижский вестник № 28.08.1913.
Dr. Peter Ssemenowitsch Alexejew [Nachruf], Rigasche Rundschau: Illustrierte Beilage №9, 01.09.1913.
Алексеев П.С. «Якутск и его окрестности» (Воспоминания о поездке на северо-восток Сибири в 1891 г.): https://www.yakutskhistory.net
Энциклопедия Забайкалья, Алексеев Пётр Семёнович: http://ez.chita.ru/encycl/person/?id=1546