Nikolajs Mališevs

Nikolajs Mališevs (1899. g. 2. novembrī, Rīgā, Krievijas impērijā  – 1942. g. 8. aprīlī, Soļikamskas soda nometnē, Molotova apgabalā, KPFSR) – Rīgas apgabaltiesas loceklis.

Nikolajs Mališevs dzimis Rīgā bijuša Jaroslavļas guberņas zemnieka un latvietes ģimenē.

1917.  g. beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. 1917. g. oktobrī izbraucis uz Maskavu, strādājis savstarpējo kredītbiedrību centrālajā bankā.

1918. g. septembrī Krievijā mobilizēts Sarkanajā armijā, 31. Maskavas strādnieku pulkā. 1919. g. janvārī sliktas redzes dēļ atvaļināts no Sarkanās armi­jas un atgriezies Latvijā.

1919. g. 3. oktobrī Rīgā mobilizēts Latvijas armijā. Kareivis rakst­vedis Kara tiesu pārvaldē. 1920. g. 31. maijā iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā; komandēts Rīgas apgabaltiesas prokurora rīcībā. No 1920. g. 15. novembra vecākais tiesamatu kandi­dāts Tiesu palātā, iecelts par Rīgas apgabaltiesas prokurora biedra v. i., 1925. g. 17. martā iecelts par Liepājas apgabaltiesas proku­rora biedru.

1927. g. dec. beidzis Latvijas universitātes Tiesību nodaļu.

No 1928. g. 24. janvāra Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 2., 3. kriminālno­daļā. 1938. g. februārī iecelts par Rīgas Centrālcietuma Administratī­vās komisijas locekļa R. Blūmentāla vietnieku, vēlāk priekšsēdētā­ja vietnieks. Darbojies Latvijas Tiesnešu biedrībā.

Padomju laikā 1940. g. 9. oktobrī iecelts par Cietuma nr. 3 (bij. nepilngadīgo cietuma) Administratīvās komisijas priekš­sēdētāju. 1940. g. 30. decembrī (no 1940. g. 1. janvāra) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pa­vēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reor­ganizāciju. 1941. g. janvārī iecelts par Latvijas PSR Tieslietu tautaskomisariāta Tiesu orgānu pārvaldes Tiesu sektora revidentu, 1941. g. 8. februārī komandēts uz Vidzemes apriņķiem vietējo tautas tiesnešu instruēšanai.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts. Pārvests uz Soļikamskas soda nometnī. 1942. g. 1. janvārī Nikolajam Mališevam piespriests augstākais soda mērs – nošaušana. Spriedums izpildīts 1942. g. 8. aprīlī.

Precējies 1925. g. 15. jūlijā ar Faniju Augusti Briedi (1894. g. Rīgā – 1959. g. 29. maijā Rīgā). Meita Natālija (1926. g. 24. jūlijā Rīgā – 2014. g. 24. aprīlī Dankanā, Britu Kolumbijas provincē, Kanā­dā).

Informācijas avoti:

LATVIJAS TIESNEŠI.Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-19140. Sastādītāji Dr. hist. Ērika Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, 2017, 178.-179. lpp.

LNA LVVA, 1536. f„ 2. apr., 685., 686.1.; 1595. f., 10. apr., 226.1.; 7427. f., 1. apr., 3634.1.; LVA, 1986. f., 2. apr., P-6439.1.;

LUAJ.