Boriss Svetlovs

Boriss Svetlovs (1892. g. 24. aprīlī Lomžas guberņā, Polijas karālistē, Krievijas impērijā – 1976. g. janvārī ASV, Floridas pavalstī) – zvērināts advokāts.

Boriss Svetlovs ir dzimis Lomžas guberņā (patlaban – Polijas Republikas Podlases vojevodiste). Viņa tēvs bija virsnieks, vēlāk – ģenerālis Pjotrs Svetlovs. Bērnībā Boriss Svetlovs dzīvojis Cēsīs. Viņš mācījies Tērbatas (Tartu) reālskolā un ģimnāzijā, absolvējis ģimnāziju Sanktpēterburgā. B. Svetlovs studē­jis Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, pēc tam – Juridiskajā fakultātē. 1917. gadā viņš absolvējis Harkovas Universitātes Juridisko fakultāti.

No 1918. gada 19. aprīļa B. Svetlovs – zvērināta advokāta P. Domračeva palīgs Harkovā, pēc tam - Jaltā. Viņš bijis sekretārs Harkovas Preču biržas arbitrāžas komisijā un strādājis par juriskonsultu Jaltas vīnu sabied­rībā.

Pēc tam, kad Jaltu ieņēmuši lielinieki, B. Svetlovs kopā ar latviešu grupu devies uz Maskavu. Maskavā viņš strādājis par juriskonsultu kooperatīvos un par konsultantu Zviedrijas koncernā a/s “Separator” (vēlāk – a/s “Alfa Lavai”).

1930. gadā Boriss Svetlovs atgriezies Latvijā. No 1932. gada februāra viņš – privātadvokāts Saldū; no 1933. gada 20. septembra – zvērināta advokāta N. Malkina palīgs Saldū un Lie­pājā; no 1937. gada 28. aprīļa – Apē; no 1937. gada 15. decembra – zvērināta advokāta T. Sandera palīgs Apē.

No 1939. gada 8. marta B. Svetlovs – zvērināts advokāts Apē.

1939. gada 15. decembrī viņš tika atskaitīts no zvērinātu advokātu skaita un dzēsts no saraksta sakarā ar izstāšanos no Latvijas pavalstniecības.

Boriss Svetlovs izceļojis uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvojis ASV.

B. Svetlovs bija trīs reizes precējies, pirmā sieva – Katrīna (dz. 1899. g.), dēls – Kirils (dz. 1928). 1934. gadā viņš otr­reiz apprecējies ar Ņinu Veinbergu (1904. g. 30. decembrī – 1964. g. aprīlī ASV). 1969. gadā viņš  trešoreiz apprecējies, sieva – Natālija; 1971. gadā šķīries.

Boriss Svetlovs ir miris 1976. gada janvārī Plāntsitijā, Floridas pavalstī, ASV.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 753.l.; 2996. f., 17. apr., 61084.l.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 470. lpp.