Italo Forgačs
Italo Aleksandrs Ferdinands Forgačs (arī Italo Hāze-Forgačs; Forgatsch; 1885. g. 8. janvārī Valkā, Vidzemes guberņā, Krievijas impērijā – 1978. g. 7. aprīlī Ulmā, Rietumvācijā) – zvērināts advokāts.
Italo Aleksandrs Forgačs ir dzimis Valkā, Krievijas impērijas Vidzemes guberņā. Viņa tēvs – Aleksandrs Ferdinands Forgačs – bijis skolotājs; māte – Alma Helēna (dz. Kobilinska). Pēc tautības – ungārs, luterticīgs. No 1895. līdz 1904. gadam Italo Forgačs mācījies Tērbatas (Tartu) ģimnāzijā. Pēc tam viņš studējis tieslietas Varšavas Universitātē, vēlāk turpinājis studijas Pēterburgas Universitātē, kuru absolvējis 1911. gadā. 1913. gadā I. Forgačs nokārtojis valsts eksāmenus Kazaņas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
No 1913. gada Italo Aleksandrs Forgačs - revidenta palīgs Vidzemes kontroles palātā; no 1915. gada – kontrolieris Pēterpils kara apgabala kontrolē. 1917. gadā viņš tika iecelts par vecāko kontrolieri, vēlāk par kontroles būvnodaļas pārvaldnieku.
1921. gadā Italo Aleksandrs Forgačs atgriezies Latvijā. No 1924. gada 13. marta – zvērināta advokāta E. Kurmes palīgs Rīgā, no 1931. gada 3. jūnija – zvērināta advokāta J. Ansberga palīgs Rīgā.
No 1936. gada 11. marta I. Forgačs – zvērināts advokāts Rīgā.
Italo Forgačs bijis Latvijas Krievu nacionālās savienības biedrs, Latvijas Krievu juridiskās biedrības Valdes loceklis un kasieris, kā arī Latvijas Poļu savienības biedrs. 1934.- 1938. gadā viņš – žurnāla “Zakon i sud” atbildīgais redaktors.
Padomju varas laikos, 1941. gada 15. janvārī, I. Forgačs netika ieskaitīts Advokātu kolēģijā.
Otrā pasaules kara laikā (?) I. Forgačs izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Berlīnē.
Italo Forgačs bija precējies ar Kseniju Jakovļevu (? –1922. g. 5. novembrī). Ģimenē piedzimusi meita Ira (dz. 1913. g. 22. septembrī).
Italo Forgačs bijis studentu korporācjas «Neo-Ruthenia» filistrs un krievu studentu korporācijas «Ruthenia» goda filistrs.
Italo Forgačs ir miris 1978. gada 7. aprīlī Ulmā, Rietumvācijā. Viņš tika apbedīts Femgelzbahas kapos Štutgartē.
Apbalvojums: Itālijas ordenis Corona d`Italia.
Informācijas avoti:
Baltische Briefe, 1978, Nr. 5;
Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. Био-библиографический справочник. – Stanford, 1990. - Ч. 4. - C. 242.
Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007, 186.-187. lpp.
Рутения в Риге и на чужбине. Составители: Е.А. Осипов, Г.Г. Гроссен и Д.А. Левицкий. – Вашингтон-Рига, 2005.