Mihails Tihomirovs

Mihails Tihomirovs (1895. g. 12. maijā Ilukstē, Kurzemes guberņā, Krievijas impērijā – pēc 1948. gada ?) – zvērināts advokāts.

Mihails Tihomirovs ir dzimis Ilūkstē pareizticīgo priestera Nikolaja Tihomirova (1863-1932) ģimenē, māte – Jevdokija (dz. Krasikova). 

No 1902. gada Mihails mācījies Treija pamatskolā Rīgā. 1915. gadā viņš absolvējis Niko­laja ģimnāziju Rīgā. 1915.- 1916. gadā viņš studējis tieslietas Maskavas Universi­tātē.

Pirmā pasaules kara laikā, 1916. gada martā, Mihails Tihomirovs tika mobilizēts karadienestā, beidzis 3. Maskavas praporščiku skolu, tā paša gada jūlijā nosūtīts uz 232. rezerves kājnieku pulku Tverā. Viņš absolvējis Orānienbaumas virsnieku strēlnieku skolu, pēc tam nosūtīts uz 1. ložmetēju rezerves pulku Orānienbaumā (pēc 1948. gada – Lomonosova, patlaban administratīvi ietilpst Sanktpēterburgas federālajā pilsētā). Vēlāk M. Tihomirovs 272. Gdovas kāj­nieku pulka sastāvā nosūtīts uz fronti. 1917. gada augustā viņš tika pārcelts uz 112. Urālu pulku Rietumu frontē.

Pēc cariskās armijas sabrukuma, 1918. gadā Mihails Tihomirovs dzīvojis Ukrainas  teritorijā, Konotopas pilsētā, bijis dzelzceļa strādnieks. Vēlāk viņš devies uz Krimu, iestājies Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas Alupkas virsnieku bataljonā. 1919. gada martā viņš tika pārcelts uz 1. Terekas plastunu (kazaku kājnieku) bataljonu Mozdokā, tā paša gada jūnijā Belozerskas pulka sastāvā nosūtīts uz fronti cīņai pret lieliniekiem. Viņš piedalījies kaujās pie Harkovas/ Harkivas, Čerņigovas/ Čerņihivas u. c. vietās Ukrainā, ticis ievainots kaujā pie Miropoļjes. Pēc Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijas sagrāves M. Tihomirovs internēts uz Peremišļu Polijā.

1920. gada jūlijā Mihails Tihomirovs atgriezies Latvijā. 1923. gadā viņš uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē, absolvējis LU 1928. gadā. Studiju laikā viņš darbojies Krievu studentu biedrībā.

No 1928. gada 21. novembra M. Tihomirovs – zvērināta advokāta Viktora Kosteniča palīgs Rīgā; no 1936. gada 29. janvāra – zvērināts advokāts Rīgā; no 1935. gada – Krievu juridiskās biedrības Latvijā biedrs.

Padomju laikā, 1941. gada janvārī, M. Tihomirovs ieskaitīts Rīgas 2. juridiskajā konsultācijā.

Vācu okupācijas laikā, 1941. gada 16. septembrī, viņš tika pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Rīgā.

1918. gadā Mihails Tihomirovs apprecējies ar Sofiju Osipčuku (mirusi 1919. g.). Otrreiz viņš precē­jies 1934. gadā ar britu izcelsmes tirgotāja Tomasa Ņūela Koultera meitu Vinifredu (dz. 1905. g. 28. jūnijā).

1944. gada augustā, Sarkanajai armijai tuvojoties Rīgai, Mihails Tihomirovs devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Pēc Otrā pasaules kara viņš dzīvojis Getingenes bēgļu nometnē (patlaban Getingene atrodas Lejassaksijas federālājā zemē). 1947. gada augustā viņš izceļojis uz Angliju. Turpmākais Mihaila Tihomirova liktenis nav zināms.

Brālis: Nikolajs Tihomirovs (1886-1961).

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 809. l.; 7427. f., 1. apr., 7175. l.;

LUAJ.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 498. lpp.