Nikolajs Antipovs

Nikolajs Antipovs (1904. g. 6. aprīlī Rīgā, Krievijas impērijā – izsūtījumā pēc 1949. gada)  –zvērināta advokāta palīgs, sabiedriskais darbinieks.

Nikolajs Antipovs ir dzimis Rīgā, 2. ģildes tirgotāja ģimenē; tēvs – Iļja Antipovs, māte – Aleksandra. No 1912. gada Nikolajs mācījies Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, kopā ar vecākiem viņš devies bēgļu gaitās uz Maskavu, mācījies V. Ņečajevas privātajā ģimnāzijā.

1917. gada augustā N. Antipovs at¬griezies Rīgā, turpinājis izglītību Gustava Binca privātajā ģimnāzijā. No 1919. gada viņš mācījies Rīgas pilsētas krievu vidusskolā (absolvējis 1922. g.). 1923. gadā viņš uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē (LU), kuru absolvējis 1933. gadā. Vienlai¬kus studējis arī tautsaimniecību (studijas nav beidzis). Studiju laikā N. Antipovs bijis LU “Krievu studentu apvienības” priekšsēdētājs, LU Studentu padomes prezidija loceklis.

1931. gadā Nikolajs Antipovs ir kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no “Krievu apvienoto organizāciju” saraksta.

No 1933. gada 20. septembra – zvērināta advokāta E. Volfrāma palīgs Rīgā. 1934. gadā N. Antipovs dienējis obligā¬tajā karadienestā Daugavgrīvas artilērijā.

N. Antipovs bijis “Krievu nacionālās apvienības Latvijā” valdes loceklis, “Krievu studentu organizāciju apvienības ārzemēs” priekšsēdētāja biedrs, “Krievu jaunatnes organizācijas Latvijā” biedrs, LU Krievu studentu biedrības priekšsēdētājs.

Viņš bijis krievu studentu korporācijas “Fraternitas Arctica” komilitons (1929. gadā izstājies) un krievu studentu korporācijas “Ruthenia” filistrs dibinātājs.

1926. gadā N. Antipovs piedalījies Rīgas Krievu izglītības biedrības dibināšanā (izstājies no tās 1930. gadā). Vēl viņš darbojies Rīgas Krievu savstarpējās palīdzības biedrībā, Rīgas Krievu klubā, Krievu teātra draugu biedrībā, Krievu tirgotāju un rūpnieku biedrībā, no 1940. gada – Krievu dziedāšanas biedrībā “Bajan”.

1939. gada oktobrī N. Antipovs tika iesaistīts izbēgušo internēto poļu karavīru nelegālas transportēšanas mēģinājumā uz Zviedriju, viņa dzīvoklī veikta kratīšana, taču nekas kompromitējošs nav atrasts.

No 1941. gada janvāra Nikolajs Antipovs – advokāts Rīgas 1. juridiskajā konsultācijā. Skaitoties Iekšlietu Tautas Komisariāta orgānu ziņotājs, viņš no sadarbības ar šo iestādi izvairījies.

1941. gada 14. jūnijā Rīgā Nikolajs Antipovs reizē ar brāli Vladimiru tika apcietināts par “kontrrevolucionāru darbību”. Viņš tika izvests uz Soļikamskas soda nometnēm. 1942. gada maijā viņam piespriesti 8 gadi ieslodzījuma.

Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma 1949. gada martā, N. Antipovs dzīvojis izsūtījumā Akmoļinskā Kazahstānā.

Nikolajs Antipovs ir miris izsūtījumā (miršanas datums nav zināms).

1932. gadā N. Antipovs apprecējies ar arhitektūras studenti Frīdu Luīzi Homigu (dz. 1908. g. 12. janvārī). Laulībā piedzimis dēls Nikolajs (dz. 1939. g. 13. maijā). 1939. gada novembrī dzīvesbiedre kopā ar dēlu izceļojusi uz Vāciju.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 18. l.;

LVVA, 2996. f., 1. apr., 12703. l.;

LVVA, 7427. f., 1. apr., 6877. l.;

LVVA, Politiskās pārvaldes kartotēka;

LVA, 1986. f., 2. apr., P-8131;

LVA, 1987. f., (Rīga) apr., 16245. l.;

LUAJ;

Laikraksts “Сегодня”. - 1931. g. 21. martā;

Абызов Ю. Русское печатное слово в Латвии. Био-библиографический справочник. - Stanford, 1990. - l. d., 79. lpp.;

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. - Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. - Rīga, Latvijas Valsts v¬ēstures arhīvs, 2007, 89-90. lpp.