Vjačeslavs Kanskis

Vjačeslavs Kanskis (1874. g. 30. jūlijā Rīgā, Krievijas impērijā – 1948. g. 7. maijā Rīgā, Latvijas PSR) – notārs.

Vjačeslavs Kanskis ir dzimis Dubultos vietējās ģimnāzijas direktora ģimenē; tēvs – Josifs Kanskis, māte – Marija (dz. Volgina). Brālis   Jermolajs Kanskis – Latvijas armijas ārsts, pulkvedis.

Vjačeslavs Kanskis absolvējis klasisko ģimnāziju Varšavā. 1896. gadā viņš absolvējis Sanktpēterburgas Universitā­tes Juridisko fakultāti. Kanskis bijis tiesamatu kandidāts Pēterburgas apga­baltiesā, Kriminālnodaļas sekretāra palīgs, Civilnodaļas sekretāra palīgs, prokurora biedrs, izmeklēšanas tiesnesis.

No 1901. gada – izmeklē­šanas tiesnesis Tukumā, no 1903. gada – Rīgas apgabaltiesas prokurora biedrs, no 1914. gada - notārs Rīgā.

Pirmā Pasaules kara laikā V. Kanskis bijis sanitārā vilciena un sanitārās kolonnas priekšnieks. 

No 1919. gada jūnija V. Kanskis – notārs, no 1921. gada 6. decembra – zvērināts advokāts Rīgā. 1920. gadā viņš kandidējis Satversmes sapulces vēlēšanās no Krievu kandi­dātu saraksta (nav ievēlēts). 1922. gada 3. augustā izstājies no zv­ērināto advo­kātu skaita. Bijis notārs Rīgā.

V. Kanskis bijis Rīgas Krievu kluba biedrs, darbojies Krievu juridiskajā biedrībā Latvijā. Viņš bijis pazīstams zēģelētājs, piedalī­jies starptautiskās sacensībās zēģelēšanā un autobraukšanā.

Vācu okupācijas laikā V. Kanskis centies atjaunoties zvērināto advokātu skaitā, taču nesekmīgi. No 1943. gada februāra - notārs Rīgā. Pēc Otras pasaules kara – pensionārs.

Vjačeslavs Kanskis ir miris 1948. gada 7. maijā Rīgā.

1922. gadā V. Kanskis apprecējies ar Jeļizavetu Osipovu (dz. 1891. g.). Šķīries, tad 1937. gadā apprecējies otrreiz ar kantoristi, vēlāko notāra palīdzi Felīciju Deptuhu (dz. Henska; dzim. 1908. g.); audžumeita –Helēna Irēna Deptuha (dz. 1929. g. 20. oktobrī), adoptēts dēls Jevgeņijs Kanskis (līdz 1930. gadam Jevgeņijs Lodočņikovs; dz. 1907. g. 17. decembrī – mir. 1986. g. 5. jūlijā; burātājs).

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 361.l.;

LVVA, 1533. f., 3. apr., 163.l.; 1536. f., 6. apr., 218.l.;

LVVA, 2996. f., 10. apr., 10976.l.; 3858. f., 1. apr., 1.-201. l.;

EVP; LatE. – 3. sēj.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. – Sast. Dr.hist. Ēriks Jēkabsons, Dr.hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 264.-265. lpp.;

Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013., 190.-191. lpp.