Nikolajs Šaļins

Nikolajs  Šaļins (1883. g. 15. decembrī Jelgavā/Mītavā, Krievijas impērijā  –  1942. g.  8. maijā Usoļlagā, Molotovas apgabalā, KPFSR) – Latvijas Tiesu palātas loceklis, Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes loceklis no 1923. līdz 1935. gadam.

Nikolaja tēvs Ivans Šaļins (1839–1906) nodarbojās ar tirdzniecību. Māte Lidija (dzimusi Pugovišņikova, 1856–1935) bija mājsaimniece. Tēva sapnis bija, lai bērni iegūtu labu izglītību un nenodarbotos ar tirdzniecību; tā arī notika. 1903. gadā Nikolajs Šalins pabeidza Jelgavas ģimnāziju un  iestājās Kijevas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Vēl būdams students, viņš 1906. gadā apprecējās ar Annu (dzimusi Polujana, 1886. g. 17. decembrī – 1963. g. 16. oktobrī). Laulībā piedzima divi bērni: Anatolijs (1906. g. 22. novembrī – 1974. g. 6. oktobrī) un Nataļja (1909. g. 17. jūlijā – 1998. g. 7. februārī).

1907. gadā N. Šaļins pabeidza Kijevas Universitāti un uzsāka juridisko praksi Jelgavā. No 1908. g. februāra jaunākais tiesamatu kandidāts Jelgavas apgabaltiesā (no 1909. g. septembra vecākais tiesamatu kandidāts), no 1908. g. augustā kriminālnodaļas sekretāra palīgs. 1909. g. novembrī iecelts par izmeklēšanas tiesneša palīgu Jelgavas-Bauskas apriņķa iecirknī, ilgstoši pildījis izmeklēšanas tiesneša pienākumus Tukuma apriņķi un Ilūkstes apriņķī. No 1911. g. jūnijā papildu miertiesnesis, no 1913. g. februāra Jelgavas-Bauskas apriņķa 2. iecirkņa miertiesnesis.

1. pasaules kara laikā 1915. g. jūlijā tiesas iestādes eva­kuētas uz Krievijas iekšzemi. 1915. g. novembrī - 1916. g. septembrī bijis Kurzemes guberņas kara zaudējumu komisijas loceklis. 1916. g. septembrī piekomandēts kā izmeklētājs Krievu armijas Galvenā štāba Administratīvajai da­ļai un Satiksmes ministrijas Transporta lietu izmeklēšanas nodaļai. No 1918. g. septembra Ahtirskas miertiesas apgabala iecirkņa miertiesnesis. 1918. g. oktobrī – 1919. g. janvārī Rečicas apriņķa iecirkņa miertiesnesis.

1920. gadā, atrazdamies poļu armijas ieņemtajā teritorijā, viņš nolēma atgriezties Latvijā.

No 1920. g. 7. jūnijā Jelgavas apgabaltiesas loceklis, no 1921. g. 10. marta Tiesu palātas loceklis; strādājis Krimināldepartamentā, no 1930. g. jūnija Civildepartamentā. 1928. g. maijā – 1934. g. oktobrī piekomandēts Valsts kontrolei dalībai sevišķās sēdēs.

No 1923. g. līdz 1935. gadam Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Sinodes loceklis (kasieris).

Krievu studentu korporācijas "Ruthenia” filistrs.

1940. g. 27. decembrī (no 1941. g. 1. janvāra) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli at­brīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorgani­zāciju.

Strādājis par juriskonsultu uzņēmumā “Vojensantehstroj”.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts, izvests uz Usoļlaga Surmogas nomet­ni. 1942. g. 8. aprīlī piespriests augstākais soda mērs - nošaušana.

Nikolajs Šaļins miris 1942. g. 8. maijā pirms sprieduma izpildīšanas.

Apbalvojumi:

Informācijas avoti:

LATVIJAS TIESNEŠI. Senāts, Tiesu palāta un apgabaltiesas biogrāfijās. 1918-1940. Sastādītāji Dr. hist. Ērika Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2017, 240.-241. lpp.

LNA LVVA. 1534. f., 5. apr.. 195.1.;

LNA LVA, 1986. f., 2. apr., P-7757. 1.;

Es viņu pazistu. Rīga, 1939.

Mazmeitas Jevgeņijas Stroganovas (Šaļinas) stāsts.

Воспоминания Николая Ивановича Шалина

Fotogrāfijas no Šaļinu ģimenes arhīva

Fotogrāfijas no Munkēviču ģimenes arhīva

Fotogrāfijas no Polujanu ģimenes pēcteču arhīva