Kirils Jankovičs

Kirils Jankovičs (1858. g. 13. jūlijā Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī, Krievijas impērijā  – 1939. g. 24. martā Rīgā, Latvijas Republikā) – ārsts, sabiedrisks darbinieks, Rīgas Domes deputāts.

Kirils Jankovičs ir dzimis Rīgas apriņķa Jurgensburgas/Jaunpils pagastā (kopš 1925. gada – Zaubes pagasts) pareizticīgo latviešu zemnieku ģimenē. Pirmās zināšanas ieguvis draudzes skolā, pēc tam mācījies Rīgas Garīgajā skolā un beidzis Rīgas Garīgo semināru. 1880. gadā viņš sāka kalpot par psalmotāju Rīgas Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcā.

Pēc dažiem gadiem K. Jankovičs iestājās Pēterburgas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet drīz vien pārgāja studēt Kara medicīnas akadēmijā. Pēc akadēmijas beigšanas 1889. gadā viņš sāka strādāt par ārstu Aleksandra II pilsētas slimnīcā  Pēterburgā. Kopš 1895. gada viņš pildīja virsštata ordinatora un pilsētas sanitārā ārsta pienākumus. Tajos gados viņu sūtīja uz Astrahaņas, Čerņigovas, Podolijas un Voliņas guberņu cīņā pret holeru un izsitumu tīfu.

1903. gadā K. Jankoviču uzaicināja ieņemt Carskoje Selo sanitārā ārsta posteni, kuru viņš pildīja līdz 1918. gadam. Viņa vadībā Pēterburgā un Carskoje Selo bija veikti lieli sanitārijas uzlabojumi. Pēc revolūcijas Krievijā viņš ieņēma zemstes ārsta amatu, strādāja vairākās slimnīcās un sanatorijā, ārstēja dzelzceļniekus, bija ārsts arī Agronomijas institūtā.

1923. gadā K. Jankovičs atgriezās Latvijā un sākumā strādāja par ārstu Ainažos, bet vēlāk –  dzimtajā Zaubē. Viņš lasīja arī lekcijas par higiēnu  un kaitīgiem ieradumiem. Pēc gada viņu uzaicināja ieņemt vecākā ordinatora amatu Rīgas kara hospitālī Iekšķīgo slimību nodaļā. Rīgā viņš apmetās uz dzīvi Latgales priekšpilsētā. Šajā laikā paralēli medicīnas praksei viņš aktīvi iekļāvās arī sabiedriskajā darbā – kļuva par Latvijas pareizticīgo atturības biedrības locekli (vēlāk bija šīs biedrības valdes loceklis).

1927. gadā K. Jankovičs nodibināja Latvijas Pareizticīgo atturības biedrības Rīgas Svētā Jāņa draudzes nodaļu, veicināja tās darbību un, būdams liels cīnītājs par atturības kustību,  nemitīgi uzstājās ar lekcijām par šo tēmu un arī par higiēnas un par dažādām slimībām, to skaitā – arī plaušu kaitēm. Kad bija pabeigta Rīgas Svētā Jāņa Priekšteča pareizticīgo baznīcas  celtniecība, atturības biedrība dabūja telpas tās pagrabā, kur sāka rīkot ne tikai sapulces, bet arī lekcijas, kuras vienmēr pulcināja daudz apmeklētāju. Klausītājus iepriecināja Rīgas Krievu valsts ģimnāzijas un O. Ļišinas ģimnāzijas skolnieču priekšnesumi – dziedāšana un dzejas lasījumi. Šajos pasākumos K. Jankoviča uzticamā palīdze bija viņa dzīvesbiedre Jeļena. Atturības biedrību K. Jankovičs vadīja līdz 1932. gadam, kad slimības dēļ un dzīvesbiedrei aizejot mūžībā viņam nācās atteikties no priekšsēdētāja amata, nododot vadības grožus S. Saharovam, taču, kamēr vien spēki to atļāva, viņš turpināja darboties biedrībā un lasīja lekcijas par atturības un medicīnas jautājumiem.

1931. gadā K. Jankovičs balotējās Rīgas Domes vēlēšanās pēc saraksta Nr. 10 “Apvienotās krievu organizācijas” un tika ievēlēts, viņš apsteidza vairākus pazīstamus krievu sabiedriskos darbiniekus, pat tādu pieredzējušo domnieku kā P. Ladiginu. Par  K. Jankoviča kolēģi Rīgas Domē toreiz kļuva inženieris M. Krivošapkins. Savu ievēlēšanu Rīgas Domē K. Jankovičs komentēja šādi: “Mana ievelēšana Rīgas Domē man bija liels pārsteigums. Īpaši biju izbrīnēts par mana uzvārda pierakstījumu lielo skaitu (1929.–1930. gados vēlētāji varēja balsot ne tikai par viņu izvēlēto sarakstu, bet arī papildināt to, pierakstot kandidātus no citiem sarakstiem), kādu es saņēmu  no visdažādākajiem sarakstiem. Manu neizpratni pastiprina tas, ka  ne ar vienu partiju vai sarakstu pārstāvjiem man nav bijušas pārrunas par [mana uzvārda] pierakstīšanu.” Noslēgumā viņš  uzsvēra, ka “savas darbības pamatā liks ekonomijas un taisnīguma principus”.

Par galveno uzdevumu savā darbībā K. Jankovičs uzskatīja –  aizsargāt Rīgas nabadzīgo iedzīvotāju vajadzības, to viņš arī darīja līdz Ulmaņa diktatūras iedibināšanas Latvijā.

Kirils Jankovičs, būdams students Sanktpēterburgā, bija viens no latviešu studentu pulciņa dibinātājiem.

Vēlāk bija studentu korporācijas “Fraternitas Petropolitana” komilitonis un filistrs.  Latvijā par tās pēcteci kļuva 1924. gadā nodibinātā korporācija “Fraternitas Metropolitana”, un K. Jankovičs līdz savas dzīves pēdējai dienai bija tās filistrs.

Nekrologā sakarā ar K. Jankoviča aiziešanu no dzīves bija rakstīts, ka “viņu ļoti mīlēja Latgales priekšpilsētas vienkāršie strādnieki, kuru vidē viņš dzīvoja un strādāja visā pēckara laikā. Būdams pārliecināts atturībnieks, viņš daudz darīja cīņā pret  alkoholismu, uzstādamies ar priekšlasījumiem tautas saietos.” 

Pēdējos dzīves gados K. Jankovičs dzīvoja savā viensētā Zaubes pagastā.

K. Jankovičam bija ģimene, viņa dzīvesbiedre Jeļena Jankoviča (dzimusi Kurlanova)  nomira 1931. gada 19. februārī. 1898. gadā laulībā piedzima dēls Boriss, vijolnieks.

1931. gada 28. septembrī K. Jankovičs apprecējās otrreiz – ar Annu Čižovu.

Kirils Jankovičs nomira 1939. gada 24. martā, apglabāts Ivana kapsētā Rīgā. 

Tekstu sagatavoja Tatjana Feigmane

Informācijas avoti:

LVVA, 2996. f., 9. apr., 2313., 2219. lietas.

Rīgas pilsētas domnieku vēlēšanas 28./29. martā 1931. gadā. Rīgas pilsētas statistiskā biroja publicējums. Sastādītājs Herberts Pärns. Rīgas pilsētas statistiskā biroja direktors Ernests Bulmerinks. – Rīga, 1931, 29. lpp.;

Общее собрание латвийского православного общества трезвости. – Сегодня, № 54, 1929, 23 февраля;

Кандидаты на выборы в Рижскую городскую думу. – Сегодня, 1931, № 80, 21 марта;

Что говорят о своём избрании русские гласные. – Сегодня, №  97, 1931, 8 апреля;

Одобрена деятельность гласных М. Кривошапкина и д-ра К. Янковича. – Сегодня, № 52, 1932, 21 февраля;

В Иоанновском обществе трезвости. – Вечернее время, №34, 1932, 28 августа;

80-летие д-ра К.А. Янковича. – Сегодня, № 223-3, 1938, 14 августа;

Dr. Kirils Jankovičs. – Jaunā Balss, Nr. 4, 1939. g. 1. aprīlis;

In Memoriam. Dr. Kirils Jankovičs. – Universitas, Nr. 6, 1939. g. 15. aprīlis;

Arnis Vīksna. Pēterburga kā ceļamaize Latvijas ārstiem. – Latvijas Vēstnesis, Nr. 72, 2003. g. 15. maijs.

Скончался д-р К.А. Янкович. – Сегодня, № 84, 1939, 25 марта.