Aleksejs Tuļins
Aleksejs Tuļins (1947. g. 30. janvārī Ļeņingradā, Krievijas PFSR) – ārsts, ķirurgs, medicīnas doktors (Dr. med.), Rīgas Medicīnas institūta (no 1990. līdz 1998. gadam – Latvijas Medicīnas akadēmija, līdz 2019. gadam– Rīgas Paula Stradiņa universitāte) docents.
A. Tuļins ir dzimis Ļeņingradā (tagad – Sanktpēterburgā) kara jūrnieka ģimenē. Tēvs Ivans Tuļins (1913–2005) piedalījās varoņpilsētas aizsardzībā visas 872 blokādes dienas; māte Anna Tuļina (dzimusi Beļecka, 1926–2017), būdama sešpadsmitgadīga meitene, 1942.–1945. gadā strādāja aizsardzības rūpnīcā par metinātāju. Pirmskara gados abu Alekseja vecāku ģimenes bija represētas, Anna Beļecka bija kļuvusi bārene.
1950. gada beigās Alekseja tēvu nosūtīja uz Rīgu organizēt nogrimušo kuģu izcelšanas un to saglabāšanas dienestu. 1951. gadā Rīgā piedzima Alekseja brālis Sergejs. 1965. gadā A. Tuļins pabeidza Rīgas 18. vidusskolu un iestājās Rīgas Medicīnas institūtā. Profesijas izvēli ietekmēja Jevdokija Mjazina, ar kuru Alekseja tēvs bija pazīstams no frontes laikiem, Rīgas 1. klīniskās slimnīcas funkcionālās diagnostikas nodaļas vadītāja. Pēc viņas ieteikuma sešpadsmitgadīgais skolēns Tuļins tieši iepazinās ar medicīnu, vasaras brīvlaikā strādādams par sanitāru šinī slimnīcā. Vēlāk J. Mjazina iepazīstināja 4. kursa studentu A. Tuļinu ar Rīgas 1. slimnīcas Hospitāļu ķirurģijas klīnikas ķirurgu Anatoliju Ņikitinu, kurš ar savu ārsta piemēru, ar saviem jaunu metožu meklējumiem ķirurģijā noteica A. Tuļina izvēli kļūt par ķirurgu. A. Ņikitina vadībā A. Tuļins jau studenta gados veica pirmo patstāvīgo operāciju un uzrakstīja savu pirmo zinātnisko darbu. Pēc Hipokrata novēlējuma medicīnā tādus skolotājus kā doktors A. Ņikitins pieņemts godāt tāpat kā vecākus.
Pēc Rīgas Medicīnas institūta beigšanas A. Tuļinu ievēlēja par Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu. 1988. gadā PSRS Medicīnas akadēmijas A. Višņevska Ķirurģijas institūta zinātniskās padomes sēdē A. Tuļins aizstāvēja kandidāta disertāciju par aknu un žultsvadu slimību diagnostiku. 1992. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Medicīnas akadēmijas Hospitālās ķirurģijas katedras docentu un tajā pašā gadā pēc zinātniskā darba nostrifikācijas viņam piešķīra medicīnas doktora (Dr. med.) zinātnisko grādu. Kopš 1977. gada A. Tuļins ir Rīgas Medicīnas institūta (no 1990. gada Latvijas Medicīnas akadēmija, no 1998. gada – Rīgas Stradiņa universitāte) Ķirurģijas katedras docents.
A. Tuļina darba galvenais virziens bija aknu un žultsvadu ķirurģiska ārstēšana: žultsvadu atkārtota operēšana un aknu labdabīgu un ļaundabīgu audzēju operēšana. Latvijā vairāk nekā 40 slimniekiem tika veiktas operācijas parazītu (ehinokoku un alveokoku) radīto aknu bojājumu izārstēšanai. A. Tuļina pētījumu rezultāti atspoguļoti vairāk nekā 80 zinātniskās publikācijās Latvijas un ārzemju izdevumos, viņš ir arī mācību grāmatas “Ķirurģija” (izdota 2001. un 2013. gadā) autors, uzstājies dažādos kongresos un konferencēs.
A. Tuļins ir vairāku ārstu asociācijas loceklis, to skaitā Latvijas ķirurgu un hepatologu asociācijas, Krievijas un NVS ķirurgu un hepatologu asociācijas loceklis. Ilgus gadus viņš ir starptautiskā žurnāla “Анналы хирургической гепатологии” (Maskava) redkolēģijas loceklis. Viņa ieguldījums Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas darbā atzīmēts ar pateicības goda rakstiem.
Par ilggadēju ārstniecības un zinātniski pedagoģisko darbību Latvijas Republikas Saeima 1998. gada 17. jūnijā Aleksejam Tuļinam piešķīra Latvijas Republikas pilsonību par īpašiem nopelniem.
2019. gadā 72 gadu vecumā A. Tuļins aizgāja no praktiskās un pedagoģiskās darbības.
A. Tuļina dzīvesbiedre Tatjana Tuļina (1950) 1972. gadā ir beigusi Rīgas Politehnisko institūtu, ir tehnisko zinātņu kandidāte, vadīja Latvijas Valsts Vieglās rūpniecības zinātniskās pētniecības institūta vērpšanas laboratoriju, vairākus gadus veica uzņēmējdarbību.
Meita Jekaterina Tuļina (1976) ir beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un Stokholmas Augstākās juridiskās skolas maģistratūru. Pašlaik viņa ir Latvijas Ārlietu ministrijas diplomātiskajā darbā; divreiz viņa ir pildījusi Latvijas vicekonsules pienākumus Londonā un Sanktpēterburgā. Viņas ģimenē aug dēls un meita.
Tekstu sagatavoja Ērika Tjuņina kopā ar Alekseju Tuļinu