Jūlija Serafimova
Jūlija Serafimova (dzimusi Baskakova, 1887. g. 25. jūlijā Čerņigovas guberņā, Krievijas impērijā – ?) – dziedātāja un pedagoģe, Latvijas Konservatorijas docente.
Jūlija Serafimova (Baskakova) piedzima Čerņigovas guberņā, viņas tēvs bija valsts kalpotājs, māte – pianiste. Iespējams, ka tēvu drīz pēc meitas piedzimšanas pārcēla darbā uz Rīgu. No 1896. gada līdz 1904. gadam Jūlija mācījās Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzijā, pēc tam viņa iestājās Imperatora Krievu mūzikas biedrības Mūzikas skolā vokālajā klasē (1904–1911, pedagogs bija Pāvuls Jurjāns), ieguva dziedātājas un dziedāšanas skolotājas kvalifikāciju. 1920. gados viņa papildināja savu meistarību pie Natālijas Ireckas-Akceri.
1920.–1930. gados J. Serafimovas galvenais darbības lauks bija pedagoģija: viņa vadīja vokālās meistarības klasi Rīgas Tautas konservatorijā (1928–1941), pēc tam divus mācību gadus bija Latvijas Konservatorijas Vokālās nodaļas docente (1940–1942). Vienlaikus viņa mācīja dziedāšanu arī citās mācību iestādēs: L. Tailovas ģimnāzijā (1919–1931), Rīgas Krievu praktiskajā ģimnāzijā (1931–1934), Rīgas pilsētas krievu 10. pamatskolā (1934–1937).
Dziedātāja laiku pa laikam uzstājās solokoncertos, piemēram, 1928. gada 2. martā – Konservatorijā, 1929. gada 28. februārī – Latvijas Radiofonā, 1931. gada 27. janvārī – Melngalvju namā u.c.
1909. gadā Jūlija apprecējās ar Jakovu Serafimovu. Laulības notika Rīgas Dievmātes Patvēruma (Pokrova) baznīcā.
Jūlijas Serafimovas māsa Margarita Mediņa arī bija pazīstama dziedātāja un pedagoģe.
1944. gadā Serafimovu ģimene emigrēja no Latvijas un it kā esot apmetusies uz dzīvi Argentīnā, kur Jūlija turpinājusi uzstāties koncertos. Toties viņas vīrs Jakovs Serafimovs neilgi pirms aizbraukšanas uz Argentīnu, kur jau dzīvoja daļa no ģimenes, miris Beļģijā 1949. gada 25. oktobrī.
Marina Mihaileca
Informācijas avoti:
LVA, 1655. f.,
.1. apr., 104. l.