Jevdokija Finogejeva

Jevdokija Finogejeva (dzimusi Mihailova; 1932. g. 14. martā Ilūkstes apriņķī, Latvijas Republikā) – ķirurģe-onkoloģe.

Jevdokija piedzima zemnieku vecticībnieku ģimenē. Pjotra (1906–1975) un Kilikejas (1908–1994) Mihailovu ģimenē bija deviņi bērni. 1933.–1934. gadā Pjotrs kopā ar brāli Grigoriju Zemes bankā nopirka 50 hektārus agrāk baronam Engelhartam Jaunbriģenes muižā piederošo zemi. Taču tikai daļa bija lauksaimniecībā izmantojamā zeme, apmēram puse zemes bija  gleznains parks, kas sniedzās līdz Briģenes ezeram. Savā saimniecībā Mihailovi audzēja cukurbietes, kuras piegādāja pārstrādei Jēkabpils cukurfabrikai, un turēja lopus, kas bija jūtams atspaids lielajai ģimenei.

Jevdokija pabeidza Demenes septiņgadīgo skolu un 1948. gadā iestājās Daugavpils Skolotāju institūtā, taču slimības dēļ negaidīti nācās pārtraukt mācības. Tēvs izsauca no Daugavpils pazīstamo ārstu Šapiro, kurš meitenei konstatēja pleirītu, kas bija radījis komplikācijas, un tādēļ viņai nācās tūlīt ārstēties slimnīcā. Jevdokiju izrakstīja no slimnīcas 1949. gada 25. martā, viņa domāja tikai par to, kā drīzāk apgūt slimības laikā iekavēto mācību vielu. Taču liktenis izrīkojās citādi: pie durvīm atskanēja liktenīgais zvans, uz sliekšņa  stāvēja kareivis un teica: “Ātri sataisieties, Jūsu ģimene jau ir stacijā.”  Steigā Jevdokija paķēra spilvenu, segu un uzmeta plecos mēteli… Viņai gan bija izvēle – pieaugušie bērni, kas nedzīvoja kopā ar vecākiem, varēja nedoties izsūtījumā uz Sibīriju, taču aizbrauca visi, neviens nevēlējās atstāt vecākus.

Mihailovi tika  atzīti par budžu ģimeni – viņi nevēlējās atdot māju un parku topošajai kopsaimniecībai, tēvs nepiekrita kļūt par kopsaimniecības priekšsēdētāju, bet Jevdokijas māsa Vasa, krievu valodas skolotāja, nestājās komjaunatnē.

Pēc divu nedēļu kratīšanās “lopu vagonā” Mihailovi nokļuva Omskas apgabala Ļubino stacijā. Ģimene labi prata lauku darbus un tas palīdzēja pielāgoties vietējiem apstākļiem un izdzīvot. Jevdokija sāka neklātienē mācīties vidusskolā Omskā, bet desmito klasi pabeidza Ļubino ciematā. 1951. gadā Jevdokija iestājās Omskas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1956. gadā ģimene varēja atgriezties Latvijā, taču Jevdokija nolēma pabeigt studijas Omskā un dzimtenē atgriezās tikai 1958. gadā.

Latvijas Veselības aizsardzības ministrija nosūtīja jauno speciālisti darbā uz Daugavpili. 1958. gada 25. augustā Jevdokija Mihailova stājās ķirurga-onkologa amatā, apvienojot to ar organizatoriski metodiskiem pienākumiem Daugavpils pilsētas slimnīcas Onkoloģijas nodaļā. Darba dēļ viņai nācās būt septiņos Latgales rajonos, pārbaudot, kā ārsti pievērš uzmanību onkoloģiskām slimībām, jo ir svarīgi konstatēt saslimstību sākumstadijā. Liela uzmanība tika pievērsta profilaksei: “pirms doties pie ārsta, sievietēm vajadzēja iziet ginekoloģisko apskati, kā arī veikt piena dziedzeru, ādas un mutes dobuma medicīnisko pārbaudi. Tolaik lauksaimniecībā izmantoja ne mazums ķīmisku vielu – tīrumus apkaisīja ar indīgo dustu. Daugavpils rajons ieņēma bēdīgo pirmo vietu Latvijas republikā ādas vēža izplatības ziņā,” tā savu toreizējo ikdienu ārstes darbā atceras Jevdokija Finogejeva.

Jevdokija Finogejeva vadīja Daugavpils slimnīcas Onkoloģisko nodaļu, vēlāk – 1965. gada oktobrī atvērtā Onkoloģiskā dispansera poliklīnikas nodaļu, vēl pēc pāris gadiem viņa kļuva par Daugavpils Onkoloģijas dispansera ķirurģi-onkoloģi.

1961. gadā viņa apprecējās ar Daugavpils rajona Meliorācijas pārvaldes priekšnieku Nestoru Finogejevu (1928–2008), viņi nodzīvoja kopā 47 gadus.

Jevdokija Finogejeva lielā sirsnībā atceras Daugavpils galveno ķirurgu Ignatiju Leoņenku, kurš 1960. gadā uzticēja viņai veikt pirmo  operāciju, kas norisa sekmīgi. 1965. gadā J. Finogejevu uzaicināja strādāt par Onkoloģiskā dispansera galveno ārstu, taču viņa atteicās, lai nebūtu jāatstāj  iemīlētais ķirurga darbs. Par Onkoloģijas dispansera galveno ārsti kļuva Valentīna Durandina – ķirurģe-ginekoloģe un lieliska organizatore, viņa izveidoja  profesionāļu kolektīvu, tajā  bija ķirurgs J. Strods,  radiologs K. Luņs, rentgenologi M. Soļcs un A. Maričevs, ginekologs J. Bobiļevs, laboratorijas vadītāja G. Aleksandroviča, ķirurgi-onkologi V. Januškevičs, M. Ratiani. Jevdokija Finogejeva atdeva cīņai ar onkoloģiskām slimībām 53 savas dzīves gadus – no 1958. līdz 2010. gadam, viņa operēja  slimniekus līdz 77 gadu vecumam.

Jevdokijas Finogejevas ģimene:

Dēls Andrejs Finogejevs (dzimis 1962. gadā) – ārsts-traumatologs Daugavpils reģionālajā slimnīcā;

meita Vera (vīra uzvārdā Dimitrijeva; dzimusi 1966. gadā) – pirmsskolas audzināšanas pedagoģe;

mazdēls Andrejs Elksniņš-Finogejevs – traumatologs-ortopēds  “Orto klīnikā”;

mazmeitas:  Marina Dimitrijeva (dzimusi 1989. gadā) ir fizioterapeite un  Jeļena Dimitrijeva (dzimusi 1991. gadā) – Daugavpils pilsētas slimnīcas Koronarogrāfijas nodaļas ārsta palīdze;

mazmazdēls  Ņikita (dzimis 2013. gadā) – Andreja Elksniņa-Finogejeva dēls.

                Teksts sagatavots pēc Žannas Čaikinas raksta “Врач по призванию” (Ārsts pēc aicinājuma). Sk.:  www.grani.lv;  kā arī  pēc  Григорий Михеев/родослов