Vladimirs Škļajevs

Vladimirs Škļajevs (1865. g. 26. jūlijā Daugavpilī, Krievijas impērijā – 1947. g. 31. martā Krāslavā, Latvijas PSR) – zvērināts advokāts.

1892. gadā Vladimirs Škļajevs absolvējis Kazaņas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam V. Škļajevs bijis Kazaņas Tiesu palātas tiesamatu kandidāts; 1893.–1905. gadā – tiesu izmeklētājs Orenburgas, Tomskas, Viļņas guberņā un Viļņas pilsētā. No 1905. līdz 1915. gadam viņš bijis miertiesnesis Krievijas impērijas Polijas karalistes Kališas guberņā, Čenstohovā Pjotrkovas guberņā un Varšavā (patlaban visas – Polijas Republikas teritorijā) un Varšavas Miertiesnešu sapulces priekšsēdētājs.

Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, Vladimirs Škļajevs kopā ar ģimeni evakuējies uz Vladimiru Krievijā. No 1917. gada V. Škļajevs – Vladimiras apgabaltiesas loceklis.

1921. gadā Vladimirs Škļajevs pārcelies uz dzīvi Latvijā. No 1921. gada 23. septembra viņš – zvērināts advo­kāts Krāslavā.

Vladimirs Škļajevs ir miris 1947. gada 31. martā Krāslavā.

Vladimirs Škļajevs bija precējis ar Jeļizavetu Vihmani (dz. 1871. g. 1. decembrī). Ģimenē piedzimusi meita Lidija (dz. 1904. g. 28. septembrī), skolotāja.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 772. l.; 1632. f., 1. apr., 20846. l.;

Krāslavas novada DzNA.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 481.-482. lpp.