Valentīna Durandina

Valentīna Durandina (1924. g. 11. novembrī Kazaņā, Tatārijas APSR, KPFSR – 2016. g. 9. aprīlī Rīgā, Latvijas Republikā) – ārste-onkoloģe. Daugavpils Onkoloģiskā dispansera galvenā ārste (1965–1975), Latvijas Republikāniskā onkoloģijas dispansera pirmā galvenā ārste (1975–1991), Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste (1965).

Valentīna Durandina ir dzimusi Kazaņā, 1948. gadā beigusi Kazaņas Medicīnas institūtu.

Kopš 1952. gada V. Durandina strādāja Daugavpilī par galveno vecmāti-ginekoloģi (1952–1953), bija Daugavpils Dzemdību nama galvenā ārste (1953–1965), veikusi sievietēm simtiem operāciju, viņas darbības laikā nebija neviena pacientes nāves gadījuma. Lūk, kā V. Durandina atceras savu darba ikdienu tajā laikā: “Nācās ņemt rokās skalpeli arī naktīs, kad ātrās medicīniskās palīdzības mašīna atveda slimnieci, kurai bija smaga iekšējā asiņošana. Tolaik nebija anesteziologu, reanimatologu, arī narkoze nebija tik laba, vajadzēja visu izlemt ļoti ātri un dažbrīd visu darīt pašai pat bez operācijas māsas. Biežie izsaukumi uz darbu naktīs neļāva ārstiem izgulēties, taču mēs nedusmojāmies, tādos brīžos domājām tikai par vienu – paspēt glābt sievieti.”

1965. gadā V. Durandinai piešķīra atzinību “Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārste”, tajā pašā gadā viņu pārcēla darbā par galveno ārsti tikko kā atvērtajā Daugavpils Onkoloģiskajā dispanserā. Atceras viņas bijusī kolēģe kirurģe-onkoloģe Jevgēnija Finogejeva: “Valentīnai Dunardinai bija izdevies izveidot labu profesionāļu kolektību. Tie bija ķirurgs J. Strods, radiologs K. Luņs, rentgenologi M. Soļcsun A. Maričevs, ginekologs J. Bobiļevs, laboratorijas vadītāja G. Aleksandroviča, ķirurģi-onkologi V. Januškevičs un M. Ratiani. Dispansers bija atzīts par labāko Latvijā. Valentīna Durandina desmit gadu (1965–1975) vadīja Onkoloģijas dispanseru Daugavpilī.” 1975. gadā viņu apstiprināja par Latvijas Republikāniskā onkoloģijas dispansera galveno ārsti un viņa kopā ar ģimeni pārcēlās dzīvot uz Rīgu.

Jaunajā vietā V. Durandinai nācās risināt ne tikai medicīniskas problēmas, bet vajadzēja mesties arī saimnieciskajos darbos, jo dispansera ēkā bija jāveic kapitālais remonts, turklāt viņai uzticēja vadīt jaunā Latvijas Onkoloģijas centra celtniecību Gaiļezera kompleksā. Lai arī V. Durandina bija lieliska un enerģiska organizatore, tomēr šī uzdevuma izpilde prasīja no viņas daudz pūļu un spēka. Tieši pateicoties viņas enerģijai un vēlmei radīt modernu onkoloģisko dispanseru, izdevās ne tikai izmainīt novecojušo būvprojektu, saņemt pašu jaunāko medicīnisko aparatūru, bet arī pirms termiņa pabeigt deviņstāvu ēkas celtniecību – tajā ir deviņas stacionāra nodaļas ar 420 gultām, poliklīnika, konferenču zāle, sešas operāciju zāles. Taču visvairāk V. Durandina priecājās par lielisko mediķu kolektīvu – tāds tas bija gan Daugavpilī, gan Rīgā – ārsti lika lietā ne tikai savas profesionālās zināšanas un prasmes, bet pievērsa slimniekiem lielu uzmanību un atdeva viņiem arī savu sirds siltumu. V. Durandina vienmēr atgādināja jaunajiem kolēģiem, ka slimnieku izdziedināšana sākas ar cilvēciskumu.

1990. gadā V. Durandina atstāja dispansera galvenā ārsta posteni un līdz aiziešanai pensijā strādāja par ginekoloģi radioloģijas nodaļā. 1991. gadā dienā, kad viņa devās pensijā un atvadījās no kolektīva, Onkoloģijas centra kolēģi pie ēkas galvenās ieejas, pļaviņā iestādīja ozoliņu. Tagad tas ir krietni izaudzis, kļuvis stiprs un ar savu vainagu izskaistina ne tikai ieeju centrā, bet arī atgādina par Cilvēka lielumu, par Latvijas Nopelniem bagāto ārsti Valentīnu Durandinu, kura ar savu neizsīkstošo enerģiju darīja visu, lai cilvēki, kuri šeit ārstējas, saņemtu mūsdienīgu, kvalificētu palīdzību un izveseļotos.

2004. gada 23. aprīlī Latvijas Onkoloģijas centrs svinīgi atzīmēja savas darbības 20. gadadienu. Piedalīties svinībās bija uzaicināta arī centra pirmā galvenā ārste un direktore Valentīna Durandina.

Unikāla fotogrāfija

Valentīna Durandina

Ilustrācijas tēmai

Pēc tēmas