Sergejs Jevgeņjevs
Sergejs Jevgeņjevs (1877. gada 12. jūlijā Maskavā, Krievijas impērijā — 1931. gada 10. janvārī Rīgā, Latvijas Republikā) - jurists un finanšu lietu speciālists.
1902. gadā Sergejs Jevgeņjevs absolvējis Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti. Pēc tam divus gadus viņš pilnveidojis savas zināšanas Berlīnes Universitātē. Pēc atgriešanās Maskavā viņš tika pieņemts zvērinātu advokātu skaitā un uzaicināts kā juridiskais padomnieks Valsts bankas Maskavas filiālē, kur viņš izpelnījies autoritāti un kalpojis līdz lielinieku (boļševiku) nākšanas pie varas.
Sergaja Jevgeņjeva erudīcija un viņa spēja iedziļināties finanšu jautājumos nepalika nepamanītas. 1918. gadā Finanšu tautas komisariāts norīkojis S. Jevgeņjevu strādāt par pirmo sekretāru Tautas bankas Maskavas filiālē.1920. gadā Tautas banka tika likvidēta īstenotās "kara komunisma" politikas un preču un naudas attiecību ierobežošanas dēļ. Tautas bankas aktīvi un pasīvi tika nodoti Finanšu tautas komisariāta Centrālajai budžeta un norēķinu pārvaldei. 1922. gadā tika izveidota akciju sabiedrība Krievijas komercbanka, un 1924. gadā uz tās bāzes tika dibināta PSRS Ārējās tirdzniecības banka (Vņeštorgbank). Iespējams, ka S. Jevgeņjevam bija jāiziet visi padomju banku sistēmas tapšanas posmi. Padomju Savienībā viņa pēdējā darba vieta bija Ārējās tirdzniecības banka, kur viņš ieņēmis Norēķinu kontu nodaļas vadītāja amatu.
Lai gan Sergejam Jevgeņjevam bija sveša komunistiskā ideoloģija, lielinieki pienācīgi novērtēja viņa profesionalitāti un nosūtīja viņu svarīgos ārvalstu komandējumos, jo īpaši, lai eksportētu vērtslietas no Valsts fonda.
1919. gadā Sergejs Jevgeņjevs apprecējās ar Rīgā dzimušo operdziedātāju Elizabeti Refleri-Ņezvanovu un adoptēja viņas meitu Elizabeti. 1924. gadā S. Jevgeņjevs kopā ar sievu un meitu izceļoja no PSRS un apmetās uz dzīvi Latvijā.
Latvijas Republikā S. Jevgeņjevs turpināja strādāt finanšu sektorā. No 1925. līdz 1929. gadam viņš strādāja Liepājas Bankas Ārlietu nodaļā, bet no 1929. gada līdz pat savai nāvei ieņēma prokūrista amatu Rīgas Starptautiskajā bankā un vienlaikus vadīja bankas Ārlietu nodaļu.
Sergejs Jevgeņjevs ātri iesaistījās Latvijas sabiedriskajā dzīvē. Viņš lasījis lekcijas partijā "Krievu darba savienība" (kriev.: «Русский трудовой союз») (1925. g.) un "Krievu emigrantu biedrībā Latvijā" (piemēram, lasījis lekcijas šādās tēmās: "Mūsdienu Eiropas krīze", "Mūsdienu pūļa psiholoģija" u.c.).
1929. gadā ar LR Ministru kabineta 1929. gada 10. oktobra lēmumu visa Jevgeņjevu ģimene tika uzņemta Latvijas pavalstniecībā.
Sergejs Jevgeņjevs sekmīgi apvienojis dienestu bankā ar darbību žurnālistikas jomā. Viņa raksti tika publicēti daudzos krievu emigrantu preses izdevumos: Parīzes laikrakstos "Dņi", "Posļedņie novosti", "Vozroždeņije"; Berlīnes laikrakstā "Ruļ" un Varšavas avīzē "Za vobodu". Atmiņas par savu darbu pie lieliniekiem viņš publicējis rakstu un memuāru krājumā "Krievu Revolūcijas arhīvs" («Архив Русской Революции» ) un pēc tam tās tika publicētas atsevišķi.
Sergejs Jevgeņjevs ir miris pēkšņā nāvē 1931. gada 10. janvārī un tika apglabāts Rīgas Pokrova kapos.
Laikraksts “Segodņa”, Nr. 12, 1931. gada 12. janvārī
Informācijas avoti:
LVVA, 2996. f., 9. apr., 2909. l.;
LVVA, 3234. f., 2. apr., 20331. l.;
Умер С.Е. Евгеньев. – Сегодня, № 12, 12 января 1931