Porfirijs Ņikanorovs

Porfirijs Ņikanorovs (1885. g. 25. februārī Rīgā, Krievijas impērijā – 1941. g. 29. decembrī Rīgā, Ostlandē / Latvijā) –  zvērināts advokāts, sabiedriskais darbinieks.

Porfirijs Ņikanorovs ir absolvējis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, 1908. gadā – Pēterbur­gas Universitātes Juridisko fakultāti.

No 1908. gada P. Ņikanorovs – jaunākais tiesamatu kandidāts un sekretāra palīgs Kauņas apgabaltiesā; no 1911. gada – zvērināta advokāta A. Kržižanovska palīgs.

No 1914. gada 28. februāra Porfirijs Ņikanorovs – zvērināts advo­kāts Rīgā; līdz 1915. gadam – Rīgas pilsētas domes loceklis.

No 1915. gada ru­dens P. Ņikanorovs – grāmatveža palīgs un grāmatvedis Dienvidrietumu frontes Galvenajā rentejā; no 1918. gada jūnija - nodokļu inspektors Jekaterinoslavas 4. iecirknī, no tā paša gada novembra – Melitopoles apriņķa 1. iecirknī.

1922. gada maijā Ņikanorovu ģimene atgriezusies Latvijā. No 1922. gada 30. jūnija Porfirijs Ņikanorovs bijis zvērināts advokāts Rīgā, 1940. gadā no janvāra līdz novembrim – arī Madonā.

Porfirijs Ņikanorovs darbojies krievu sabiedriskajās orga­nizācijās, bijis Krievu Nacionālās apvienības Latvijā un Krievu Nacionālas savienības dibinātājs, tās valdes loceklis un priekšsēdētājs. 1923. gadā viņš tika ievēlēts par delegātu Latvijas Pareizticīgās Baznīcas 1. Latvijas koncilā. 1925. gadā viņš kandidējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Krievu Nacionālās savienības saraksta, 1931. gadā – no Krievu Apvienoto organizāciju saraksta (nav ievēlēts). P. Ņikanorovs aktīvi darbojies Krievu juridiskajā biedrībā Latvijā.

1941. gada janvārī viņš netika ieskaitīts Advokātu kolēģijā, bijis namu pārvaldnieks, pēc tam – “Aeroflot” fabrikas darbvedis un juriskonsults.

Vācu okupācijas laikā, 1941. gada 13. augustā, P. Ņikanorovs pagaidām ieskaitīts advokatūras sastāvā, bijis zvērināts advokāts Rīgā.

Porfirijs Ņikanorovs bija precējies ar Natāliju Ivļevu. Viņa dēls Anatolijs Ņikanorovs – vēlāk bijis zvērināta advokāta palīgs, meita Jeļena (dz. 1916. g. 11. septembrī).

Porfirijs Ņikanorovs ir miris 1941. gada 29. decembrī Rīgā, apbedīts Rīgas Jāņa kapos.

Informācijas avoti:

LVVA, 7354. f., 1. apr., 564.l.; 2996. f., 13. apr., 5891.l.;

LDG;

Сегодня, 1931, 21 мapтa.

Latvijas advokatūra 1919-1945. Biogrāfiskā vārdniīca. Sast. Dr. hist. Ēriks Jēkabsons, Dr. hist. Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2007., 373.-374. lpp.