Nikolajs Viļumanis

Nikolajs Viļumanis (1906. g. 25. novembrī Carskoje Selo, Krievijas impērijā – 1979. g. 28. novembrī Rīgā) – jurists.

Nikolajs Viļumanis ir dzimis Krievijas impērijas Carskoje Selo (patlanan Puškina) privātas akciju sabiedrības kantorista Kārļa Viļumana un skolotājas Katrīnas Viļumanes ģimenē.

No 1916. gada Nikolajs mācījies ģimnāzijā Pēterpilī (tag. Sanktpēterburga). 1918. gadā Nikolajs kopā ar vecākiem pārcēlies uz Ļipecku. 1920. gadā Viļumaņu ģimene pārcēlusies uz Stavropoli, kur Nikolajs turpinājis izglītību vietējā 1. darba skolā.

1921. gadā Viļumaņu ģimene reevakuējusies uz Latviju. 1925. gadā Nikolajs Viļumanis absolvējis Rīgas pilsētas krievu vidusskolu un uzsācis tieslietu studijas Latvijas Universitātē (LU), 1930. gadā studijas beidzis un turpinājis studēt tautsaimniecību.

Nikolajs Viļumanis bijis jaunākais tiesamatu kandidāts Rīgas apgabaltiesā, no 1934. gada – vecākais tiesamatu kandidāts ar miertiesas miertiesneša tiesībām. 1937. gadā viņš tika iecelts par papildu miertiesnesi, no 1939. līdz 1940. gada 31. decembrim - iecirkņa miertiesnesis Alūksnē.

Padomju varas laikos, no 1941. gada 1. februāra N. Viļumanis – Skrīveru valsts notariāta valsts notārs.

Otrā pasaules kara laikā, Sarkanajai armijai atkāp­joties no Latvijas, no 1941. gada 4. jūlija N. Viļumanis – Skrīveru kara komandantūras izmeklētājs un vācu valodas tulks. No 1941. gada septembra viņš – kartotēkas va­dītāja palīgs Darba pārvaldē Rīgā; no 1942. gada februāra sākuma – Darba pārval­des Līgumu pārkāpumu nodaļas izveidotājs un vadītājs. 1942. gada februāra beigās viņš tika iecelts par Rīgas apriņķa 3. iecirkņa miertiesnesi Ķei­penē.

Tuvojoties frontei, 1944. gada septembrī N. Viļumanis evakuējies uz Kurzemi. No 1944.  gada decembra viņš bijis Stendes-Rojas šaursliežu dzelzceļa strādnieks.

1945. gada 10. februārī N. Viļumanis pametis darbu un pārgājis fron­tes līniju pie Valguma ezera, nonākot padomju karaspēka pārvaldī­tajā teritorijā. 1945. gada 16. februārī padomju drošības iestādes apcietinājušas viņu, un tā paša gada 23. aprīlī padomju 1. triecienarmijas kara tribunāls piespriedis N. Viļumanim 15 gadu ieslodzījuma; vēlāk viņš no ieslodzījuma tika atbrīvots.

Pēc kara beigām Nikolajs Viļumanis dzīvojis Jelgavā, pēc tam Rīgā, strādājis par juriskonsultu.

Nikolajs Viļumanis bija krievu studentu korporācijas «Fraternitas Arctica» filistrs.

N. Viļumanis bija precējies ar Alisi Fūrmani (dz. 1913. g.). Ģimenē ir dzimuši bērni: Irēna (dz. 1939. g.) un Juris (dz. 1941. g.).

Nikolajs Viļumanis ir miris 1979. gada 28. novembrī Rīgā.

Informācijas avoti:

LVVA, 7427. f., 1. apr., 9815.l.;

LVA, 1986. f, 1. apr., 43504. l.;

LUAJ.

Latvijas notariāts. 1889-1945. Biogrāfiskā vārdnīca. – Sast. Ēriks Jēkabsons, Valters Ščerbinskis. – Rīga, 2013., 244.-245. lpp.