Nikolajs Pirogovs
Nikolajs Pirogovs (1810. g. 13./25. novembrī Maskavā, Krievijas impērijā – 1881. g. 23. novembrī / 5. decembrī Podolijas guberņā, Krievijas impērijā) – slavenais ārsts un zinātnieks, kara lauka ķirurģijas pamatlicējs, pedagogs.
Nikolajs Pirogovs ir dzimis Maskavā, intendantūras ierēdņa Ivana Pirogova ģimenē. Pamatizglītību Nikolajs ieguvis mājās ar pieaicināto skolotāju palīdzību. 12 gadu vecumā viņš turpinājis apmācību V. Krjaževa privātajā pansijā, kas tajos laikos bija labākā Maskavā. Pēc diviem gadiem viņš spīdoši nokārtojis iestājeksāmenus un ticis ieskaitīts Maskavas Universitātes Medicīnas fakultātē.
Studējot Maskavas Universitātē, Nikolajs Pirogovs izrādījis lielu interesi par zinātni un demonstrējis labas dotības zinātnes jomā. 1828. gadā profesoru grupa rekomendējusi viņu turpmākajām studijām, lai viņš varētu veltīt sevi profesora darbībai ķirurģijas jomā. Pirogovs ticis norīkots uz Tērbatas (Tartu) Universitāti, kur tika dibināts speciāls profesoru institūts. 1833. gadā viņš sekmīgi nokārtojis eksāmenus doktora zinātniskā grāda iegūšanai un spīdoši aizstāvējis doktora disertāciju.
Drīzumā Pirogovs ticis komandēts uz Vāciju, lai paplašinātu un padziļinātu savas zināšanas. Tur viņš ar viņam piemītošu uzcītību bija strādājis divu gadu laikā.
1835. gada maijā pa ceļam no Vācijas uz dzimteni Nikolajs Pirogovs bija spiests uzturēties Rīgā, jo viņš bija saslimis ar tīfu. Kad jaunais dakteris atveseļojās, viņš sāka palīdzēt Rīgas kara hospitāļa ārstiem konsultēt slimniekus, piedalījās sarežģītās operācijās. Pirogova darbs Rīgā turpinājies līdz 1835. gada oktobrim.
1836. gada aprīlī N. Pirogovs tika ievēlēts par profesoru Tērbatas Universitātes Ķirurģijas katedrā – viņa iemīļotā skolotāja profesora Ivana Moijera (1786–1858) vietā, kas bija atstājis šo amatu.
Pateicoties darbam Tērbatā, Pirogovam radās iespēja katru vasaru no 1837. līdz 1840. gadam apmeklēt Rīgu, Valmieru un Cēsis. Informācija par krievu ārsta vizītēm tika izplatīta laikus, tādēļ pacientu bijis ļoti daudz. Pirogovs ne tikai konsultējis, bet arī daudz operējis; jokodams viņš nosauca savus Vidzemes apmeklējumus par “asiņainajām ekspedīcijām”. Saglabājušās ziņas arī par pēdējo Rīgas apmeklējumu, kas noticis 1850. gadā, kad Nikolajs Pirogovs, pēc Medicīnas departamenta uzdevuma, bija rīkojis Rīgas kara hospitāļa inspekciju.
No 1841. gada N. Pirogova liktenis bija saistīts ar Sanktpēterburgas Medicīnas un Ķirurģijas akadēmiju, kur viņš vadījis Ķirurģijas katedru. Akadēmijā viņš nodarbojies ar zinātniski pētniecisko darbu, lasījis daudz lekciju. Viņa lekcijas izcēlās ar domu dziļumu un jauninājumiem, un pateicoties tam, bija ļoti iecienītas studentu vidū.
Kad bija sācies Krimas karš, Pirogovs, pēc viņa personīgā lūguma, tika norīkots uz Sevastopoli kā medicīnas māsu kopienas vadītājs, lai palīdzētu ievainotajiem un saslimušajiem. Nikolaja Pirogova pašaizliedzīgā un raženā darbība medicīnas un zinātnes jomā kara darbības laukā nesa viņam pelnītu slavu ne tikai Krievija, bet arī tālu aiz tās robežām. Pirogova zināšanas kara lauka ķirurģijas jomā padarīja viņu arī par citu karu dalībnieku: tā, pēc Sarkanā Krusta biedrības piedāvājuma, 1870. gadā viņš bija devies uz Vāciju un Elzasu-Lotringu, lai iepazītos ar kara hospitāļu darbību (franču-prūšu kara laikā); 1877. gadā – uz Bulgāriju (krievu-turku kara laikā).
1856. gada septembrī liktenis bija lēmis Nikolajam Pirogovam kļūt par Odesas Mācību apgabala kuratoru, 1858. gada jūlijā viņš tika iecelts Kijevas Mācību apgabala kuratora amatā.
Laikposmu no 1862. līdz 1866. gadam Pirogovs bija pavadījis ārzemēs, jo viņš vadīja jauno cilvēku grupu, kas tur tika norīkoti, lai sagatavotos profesora darbībai.
1866. gadā Nikolajs Pirogovs atstājis dienestu un apmeties uz dzīvi Višņas sādžā, kas atrodas netālu no Viņņicas. Dzīvodams tur, viņš bija sniedzis medicīnisko palīdzību vietējiem iedzīvotājiem, kā arī tiem, kuri atbrauca no dažādiem plašās Krievijas Impērijas apgabaliem.
Dzīvodams Višņas sādžā, viņš bija uzrakstījis dažas autobiogrāfiska rakstura vēstules un pazīstamo darbu “Vecā ārsta dienasgrāmata” («Дневник старого врача»).
Rīdzinieki allaž ar pateicību bija pieminējuši Nikolaju Pirogovu – viņa zinātniskās publikācijas vienmēr tika apspriestas Rīgas Praktizējošo Ārstu biedrībā.
Paula Stradiņa Medicīnas muzeja krājumos ir daudz interesantu eksponātu, kas saistīti ar slaveno krievu ķirurgu: zinātnieka portreti, viņa publikācijas, doktora disertācija un citi. 1968. gadā Rīgas kara hospitāļa (patlaban bijušā) teritorijā (Hospitāļu ielā 55) tika uzstādīta piemiņas plāksne.
Svetlana Kovaļčuka
Ilustrācijas tēmai
