Nikolajs Daņilovs

Nikolajs Daņilovs (1900. g. 15. decembrī Vladikaukāzā, Krievijas impērijā – 1991. g., Rostova pie Donas, Krievijas PFSR) – fiziologs, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Valsts universitātes (1949-1950) un Rīgas Medicīnas institūta (1950-1958) Normālās fizioloģijas katedras profesors un vadītājs. Uzbekijas PSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks (1947), PSRS Veselības aizsardzības teicamnieks (1954).

N. Daņilovs dzimis Vladikaukāzā pastnieka Vasilija Daņilova (1860-1938) ģimenē. Te viņš 1920. gadā absolvēja vietējo ģimnāziju. Divus gadus mācījās Vladikaukāzas Politehniskā institūta Lauksaimniecības fakultātē (1920–1922), pēc tam Rostovā pie Donas pabeidza Ziemeļkaukāza universitātes Medicīnas fakultāti (1922–1926). Strādāja Rostovas Medicīnas institūtā par asistentu un docentu (1926–1932); Taškentas Medicīnas institūtā par docentu (1932–1933), profesoru (1933–1949) un katedras vadītāju (1932–1949). Bioloģijas zinātņu doktors (1941).

Latvijā Daņilovs no 1949. līdz 1958. gadam strādāja Latvijas Valsts universitātē (1949–1958) pēc tam Rīgas Medicīnas institūtā (1950–1958) par Normālās fizioloģijas katedras vadītāju un profesoru. Vienlaikus Nikolajs Daņilovs bija profesors Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (1949–1958) un Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta laboratorijas vadītājs (1952–1954). N. Daņilovs veica arī Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas Medicīnas zinātniskas padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus (1955–1958), līdz 1949. gadam bija Vissavienības Fiziologu, farmakologu un bioķīmiķu biedrības Uzbekijas nodaļas vadītājs, bet no 1949. līdz 1958. gadam – šīs biedrības Latvijas nodaļas priekšsēdētājs. N. Daņilovs ir fiziologs, izcils eksperimentētājs un vispāratzīts fizioloģijas tehnisko metožu jomas speciālists. Relatīvi īsā laikā, ko pavadīja Latvijā, sagatavoja ļoti daudz skolnieku – sava virziena turpinātājus, piemēram, Arnoldu Valtneri, Eleonoru Gaili, Ļubovu Terešinu u. c.

1958. gadā aizbrauca uz Rostovu pie Donas, kur strādāja Rostovas Medicīnas institūtā par katedras vadītāju. N. Daņilovs ir deviņu zinātnisku un metodisku monogrāfiju autors.

Nikolajs Daņilovs miris 1991. gadā Rostovā pie Donas.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Populārā medicīnas enciklopēdija. –  Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.

A. Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. 1919-1950. – LU Akadēmiskais apgāds, 2011.