Mihails Soļcs

Mihails Soļcs (1919. g. 4. augustā, Irkutskā, Krievijā – 2010. g. 10. augustā, Vācijas Federatīvā Republikā) – kara ķirurgs, ārsts rentgenologs, 1965.-1996. gadā Daugavpils Republikāniskā Onkoloģiskā dispansera Diagnostiskās radioloģijas nodaļas vadītājs, Daugavpils galvenais ārsts rentgenologs, viens no Latvijas augsti kvalificētiem un vecākajiem ārstiem rentgenologiem.

Mihails Soļcs ir dzimis 1919. gada 4. augustā Sibīrijas pilsētā Irkutskā. 1937. gadā, Staļina totalitārā režīma laikos, viņa tēvs - Codiks Soļcs tika represēts un sodīts ar nāvessodu nošaujot (1950. gadu vidū, Hruščova atkušņa laikos, viņš tika reabilitēts). Vidusskolu Mihails Soļcs ir absolvējs Novokuzņeckā un iestājies studēt Tomskas Medicīnas insitūtā.

1941. gadā, Lielajam Tēvijas karam sākoties, pabeigdams paātrinātu apmācības kursu specialitātē “ārstniecības lieta”, Mihails Soļcs tika iesaukts armijā un sāka strādāt par ķirurgu Novokuzņeckas evakuācijas hospitālī. Drīzumā talantīgo ķirurgu iecēla par Ķirurģijas nodaļas vadītāju un kopā ar hospitāli pārcēla Pirmās Ukrainas frontes sastāvā uz kaujas darbības rajonu. Kara gados ķirurga darbs ir bijis ne tikai ļoti smags, bet arī varonīgs.Vēlāks M. Soļcs atcerējies: “Gadījās tā, ka dienas laikā nācās apskatīt 300 - 400 ievainotos, bet operāciju laikā izņemt no kareivju ķermeņiem simtiem kilogramu bumbu šķembu un ložu.”

Otrā pasaules kara beigās ķirurgs Soļcs saslimis ar apakšējo ekstremitāšu poliartrītu, un viņam kļuva grūti stundām ilgi stāvet un operēt. Viņam nācās pārkvalificēties un paralēli ķirurģiskajai darbībai apgūt radioloģijas pamatus. 1945. gadā M. Soļcs, pabeigdams kara gaitas kā medicīnas dienesta majors, atgriezās Novokuzņeckā.

Vēlāk dakteris Mihails Soļcs kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā, kur kādu laiku strādāja par ārstu rentgenologu Liepājas Ostas poliklīnikā. Pēc tam Daugavpils Kara hospitālī viņš nejauši saticis savus novadniekus sibīriešus un tādēļ nolēmis apmesties uz dzīvi Daugavpilī. Tā, 1946. gadā viņš kopā ar ģimeni nonāca šajā pilsētā. Iesākumā M. Soļcs strādājis par ārstu rentgenologu 2. Pilsētas slimnīcā, bet 1951. gadā, pēc slimnīcu apvienošanas - Centrālajā pilsētas slimnīcā, kurā viņš vadīja nodaļu.

Mihaila Soļca tapšana par vadošo speciālistu radioloģijas jomā un, tajā starpā, par speciālistu onkoloģisko saslimšanu diagnostikas jomā notikusi Daugavpils Republikāniskajā Onkoloģiskajā dispanserā, kas tika atvērts 1965. gadā. Strādāt uz šā dispansera Diagnostiskās radioloģijas nodaļu viņš tika pārcelts pēc galvenās ārstes Valentīnas Durandinas lūguma un iecelts par nodaļas vadītāju. Tajos laikos, kad vēl nebija endoskopijas, ultraskaņas un datortomogrāfijas diagnostisko izmeklējumu, par vadošo metodi ļaundabīgo audzēju diagnostikā bija rentgenoloģiskā metode, un dakteris M. Soļcs šajā jomā pilnībā attaisnojis viņam uzticētos darba pienākumus un drīzumā ticis atestēts kā augskākās kategorijas ārsts rentgenologs.

No 1965. līdz 1996. gadam – 31 gada laikā - strādājot Daugavpils Republikāniskajā Onkoloģiskajā dispanserā, Mihails Soļcs ir diagnosticējis vairāk nekā daudzus desmitus tūkstošus jaunveidojumus un tūkstošiem onkologisko diagnožu viņš tika atcēlis. Taču aiz visiem šiem skaitļiem stāv milzīgs daudzums cilvēku likteņu un pat dzīvību.

Dakteris Soļcs bija viens no pirmajiem, kurš pacientu apkalpošanas zonā sāka veikt mamogrāfijas izmeklējumus. Kopā ar kolēģiem viņš apguvis jaunas radioloģiskās dieagnostikas metodes – flebogrāfiju (Jānis Strods), krāsaino limfogrāfiju (Vladimirs Januškevičs), fluoromamogrāfiju krūšu piena dziedzeru skrīningam (Murmans Ratiani). Daugavpils Onkoloģiskajā dispanserā tika izpildītas un sekmīgi aizstāvētas četras disertācijas, kurās nodaļas vadītājs Soļcs interpretējis izmeklējumu radioloģiskos aspektus. Rezultātā, tika piedāvāta virkne izgudrojumu un publicēti daži desmiti medicīniskie darbi un raksti. Būdams ārsts rentgenologs, Mihails Soļcs pats pastāvīgi pilnveidojies profesionālajā jomā un dalījies ar savām zināšanām un pieredzi, nododot tās jaunajai ārstu rentgenologu paaudzei.

Mihails Soļcs bija izcila personība ne tikai medicīnas jomā, bet arī dzīvē. Viņā kā cilvēkā bija apvienojušies ārsta talants un profesionālā kompetence ar augstu vispārējās erudīcijas līmeni, inteliģence ar vienkāršību, atsaucība ar pieejamību un pretimnākšanu. Viņam patika pajokot, izstāstīt kādu anekdoti; viņš ir daudzu epigrammu, dzejoļu un draugiem un kolēģiem veltītu novēlējumu dzejā autors, taču galvenā viņa īpašība – pienākuma izjūta.

81 gada vecumā Mihails Soļcs, nokārtojot eksāmenus, naturalizācijas kārtībā tika uzņemts Latvijas Republikas pilsonībā. Ilgus gadus viņš vadījis Rentgenologu zinātnisko biedrību, bijis Latvijas Rentgenologu un Radiologu asociācijas biedrs, piedalījies daudzās vietējās un starptautiskajās radioloģijai veltītās konferencēs.

Par lielu ieguldījumu Latgales radioloģijas dienesta attīstībā un dalību kadru sagatavošanā Mihailam Soļcam tika pasniegti pateicības Goda raksti un Goda diplomi. Taču viņa galvenā balva, kas iegūta par gandrīz vai 70 gadus ilgušo profesionālo darbību, ir Daugavpils pilsētas un novada iedzīvotāju pateicība par ārsta humānismu un neizsīkstošo vēlmi nākt palīgā pacientiem. Par to, ka šis dakteris ir palicis pilsētnieku un novadnieku gaišajā piemiņā, liecina pastāvīgā ziedu esamība uz viņa kapa.

Ārsts rentgenologs Mihails Soļcs, aizejot pensijā, pēdējos sava mūža gadus pavadījis Vācijā.

Mihails Soļcs ir miris 2010. gada 10. augustā Vācijā; viņš ir apbedīts Daugavpils pilsētas Komunālajos kapos, blakus savai dzīvesbiedrei Alevtīnai Soļcai.

Ģimene un bērni:

Dzīvesbiedre – Alevtīna Soļca (1921-1987) - Mihaila Soļca kursabiedre, viņa absolvējusi Tomskas Medicīnas institūtu un ilgus gadus strādājusi par ārsti epidemioloģi Daugavpils Sanitāri epidemioloģiskajā stacijā (SES).

Mihaila Soļca meita – Irina, absolvējot Daugavpils Pedagoģijas institūtu, strādājusi Daugavpils Sanitāri epidemioloģiskās stacijas laboratorijā. Patlaban dzīvo Vācijā.

Dēls – Sergejs Soļcs, uzņēmējs, dzīvo Daugavpilī.

Vladimirs Januškevičs, Ērika Tjuņina