Margarita Kopilova

Margarita Kopilova (dzimusi Ļipina, 1927. g. 3. jūlijā Samarā, KPFSR –  2004. g. 16. jūnijā Rīgā,  Latvijas Republikā) – imunoloģe, medicīnas zinātņu doktore (1971), Māte varone (1964).

Margarita Kopilova piedzima 1927. gada 3. jūlijā Samarā (no 1935. līdz 1991. gadam – Kuibiševa) ģimenē, kuras saknes bija Latvijā. Savu priekšgājēju zemē Ļipini atgriezās kara pēdējā – 1944. gadā. 1945. gadā Margarita pabeidza Rīgas 10. vidusskolu.

1976. gadā intervijā laikrakstā “Padomju Jaunatne” M. Kopilova pastāstīja, ka sākumā viņu vilināja pedagoģiskā darbība, bet kara laikā, kad bija vēl skolniece, viņa hospitālī palīdzēja medicīnas māsām un slimojošajiem un tieši  tur viņai attīstījās tādas īpašības kā līdzjūtība un žēlsirdība, bez kurām, pēc viņas domām, nevar iztikt neviens īsts ārsts, un tādēļ viņa izvēlējās studēt Latvijas  Universitātes Medicīnas fakultātē.

1951. gadā M. Kopilova saņēma diplomu par Medicīnas fakultātes beigšanu – tas bija gadu [A2] pirms Rīgas Medicīnas institūta dibināšanas. Viņa strādāja Latvijas Zinātņu akadēmijas Eksperimentālās un klīnikās medicīnas institūtā par  zinātnisko līdzstrādnieci (1951–1964), pēc tam – par zinātnisko līdzstrādnieci Rīgas Medicīnas institūta Centrālajā zinātniskās pētniecības laboratorijā. Viņas pētījumu galvenā tematika bija pulmonoloģijā, tieši – tuberkulozes profilakses un ārstēšanas problēmas, kā arī vakcinācija pret šo slimību. Šīm tēmām bija veltītas  abas viņas disertācijas – gan zinātņu kandidāta, gan zinātņu doktora grāda iegūšanai. Minētajā intervijā laikrakstā “Padomju Jaunatne”  M. Kopilova atklāja, ka gandrīz 20 gadus viņa veltījusi  savu disertāciju uzrakstīšanai, apsekojusi vairāk nekā 600 ar tuberkulozi slimojošo. Šajā sakarībā publicēti 60 zinātniskie raksti un ir gandarījums, ka tuberkulozes slimnieku skaita samazināšanās Latvijā ir arī viņas nopelns.

1972. gadā Rīgas Medicīnas institūta nodaļā, kurā  strādāja M. Kopilova, tika pārorientēta tematika, turpmāk struktūrvienību sauca “Mātes un bērna aizsardzības nodaļa”. M. Kopilovas turpmākie pētniecības virzieni bija neauglības imunoloģija un augļa neiznēsāšanas, kā arī dažādu patoloģiju cēloņi, visdažādāko faktoru ietekme uz mātes un bērna veselību. Šajā nodaļā viņa strādāja līdz aiziešanai pensijā. Pedagoģes talantu viņa īstenoja savu  desmit bērnu (piecu zēnu un piecu meiteņu) audzināšanā. 1964. gadā viņai tika piešķirts goda nosaukums “Māte varone” un pasniegts tādā pašā vārdā nosauktais ordenis par desmit bērnu dzemdēšanu un izaudzināšanu.

Margarita Kopilova aizgāja no dzīves Rīgā 2004. gada 16. jūnijā.

Ērika Tjuņina

Informācijas avoti:

Populārā medicīnas enciklopēdija”. – Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1985.;

Interneta resursi.